FOTO: Mediķi jau otro reizi mēneša laikā pulcējas piketā pie Saeimas

 
©Vladislavs Proškins/F64

Šodien Latvijā vēlreiz notika mediķu protesta akcija, lai pievērstu uzmanību zemajam veselības aprūpes finansējumam.

Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka protesta akcija kopumā bija pulcējusi 500 dalībniekus un aizritējusi bez starpgadījumiem.

Akcija ilga aptuveni stundu un noslēdzās ar Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtu ierosinājumu par Saeimas atlaišanu.

Lai arī akcijas rīkotāji lēsa, ka akcijā plāno piedalīties aptuveni 2000 iedzīvotāju, policijas novērojumi liecina, ka to bija aptuveni 500.

«Latvijas politikai ir jāmainās un jākļūst atbildīgākai pret saviem iedzīvotājiem,» aicinot iedzīvotājus atbalstīt mediķus un pulcēties pie parlamenta, saka Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece. Mediķi nav zaudējuši cerību un cīņā par savu taisnību vienojušies prasīt finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) demisiju. Tieši viņam jāuzņemas atbildība par slikti sagatavotu budžetu. Savukārt mediķu arodbiedrība neatkāpjas no aicinājuma - demisionēt veselības ministrei Ilzei Viņķelei (Attīstībai/Par!).

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija secināja, ka Finanšu ministrijas sagatavotais valsts budžeta likumprojekts ir necaurspīdīgs un ir novērojamas korupcijas pazīmes, tāpēc mediķu profesionālās organizācijas pieprasa finanšu ministra J. Reira demisiju. «Process, kādā tika izstrādāts un apstiprināts valsts budžets, ir nepieņemams un neatbilst labas valsts pārvaldes praksei. Tas neatspoguļo Latvijas valsts prioritātes un sabiedrības intereses un nav vērsts uz ilgtspējīgu attīstību. Vēl vairāk - tā necaurspīdīgums un daudzas izmaksu pozīcijas rada bažas, ka valstī joprojām pastāv plaša politiķu protekcionēta korupcija,» norāda Ārstu biedrības prezidente I. Aizsilniece. Visu trīs mediķu organizāciju valdes uzskata, ka politiskā atbildība par šāda budžeta izstrādi ir jāuzņemas finanšu ministram, bet Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu kā valdības vadītāju mediķi aicina vērtēt finanšu ministra atbilstību ieņemamajam amatam. Premjerministra līdzšinējā rīcība un izteikumi presē gan liecina, ka lielākas pretenzijas valdības vadītājam ir pret veselības ministres darbu. K. Kariņš arī izdevis rezolūciju I. Viņķelei, norādot, ka līdz 31. janvārim jāsagatavo un Ministru kabinetā jāiesniedz piedāvājums par jaunu darba samaksas atalgojuma modeli mediķiem. «Izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022. gada budžetiem. Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku,» teica K. Kariņš.

Jāatgādina, ka Latvijas Ārstu biedrība jau pirms protesta akciju sākuma sabiedrību iepazīstināja ar vairāku valstu veselības aprūpes sistēmu un finansējuma apjoma salīdzinājumu, norādot, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viszemākais Eiropas Savienībā. Pirms kārtējās protesta akcijas mediķi atgādina vēlreiz: veselības aprūpes finansējums jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ļoti zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā tas tika samazināts vēl par

40 procentiem, tāpēc mediķi ar lielām cerībām raudzījās uz solīto atalgojuma pieaugumu par 20 procentiem katru gadu, sākot no 2018. līdz 2022. gadam, jo tas ļautu pietuvoties Lietuvai un Igaunijai. «Diemžēl 2020. gadā uz 1,92 miljoniem Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei tiks tērēti 1,2 miljardi eiro, kas ir 636,80 eiro uz vienu iedzīvotāju, tas ir divreiz mazāk nekā Igaunijā un vismaz trīs reizes mazāk nekā Slovākijā, kur ir 2173 eiro,» skaidroja I. Aizsilniece.

 

Abonē