Paralimpiskā sporta centra projekts vēl bez finansiāla seguma

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Latvijas Paralimpisko sporta centru ir paredzēts būvēt Rīgā, Bišumuižas apkaimē. Lai noteiktu tā arhitektonisko vīziju, šobrīd izvērtē metu konkursā iesniegtos piedāvājumus. Tiesa, vēl nav skaidrs, vai nākamā gada valsts budžetā atradīsies apmēram viens miljons eiro projekta tālākai virzībai.

Jau 2016. gadā Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) un tās domubiedriem radās iecere izveidot īpašu Paralimpisko sporta centru, kur trenēties parasportistiem no visas Latvijas, kā arī rīkot starptautiskas sacensības un sporta nometnes. Tajā būtu ne tikai daudzfunkcionāla zāle, bet arī vieglatlētikas un iesildīšanās laukums, āra tenisa un basketbola laukumi, kā arī četru joslu celiņš kērlingam. Projekts, par kura ieceri iestājās Labklājības ministrija, beidzot ir sakustējies: šā gada augustā izsludināts metu konkurss, un līdz 14. novembrim, kad noslēdzās tā iesniegšanas termiņš, iesniegti četri piedāvājumi. Plānots, ka tā uzvarētāju varētu paziņot līdz Ziemassvētkiem. Pēc tam tiks sākta sarunu procedūra par Latvijas Paralimpiskā sporta centra būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, ja šim mērķim nākamā gada valsts budžetā piešķirs nepieciešamo finansējumu, norāda LPK prezidente Daiga Dadzīte.

Viņa uzsver, ka Latvijā 10% iedzīvotāju ir ar invaliditāti un šim skaitam ir tendence pieaugt. Ja nevēlamies no valsts budžeta maksāt arvien vairāk par kompensējamiem medikamentiem un sociālajos pabalstos, bet vēlamies, lai šie cilvēki pēc iespējas būtu darbspējīgi, tad sporta infrastruktūras uzlabošana šai sabiedrības daļai ir neizbēgama. «Šobrīd sporta iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā ir ļoti ierobežotas - liela daļa sporta centru nav pietiekami pielāgoti, ir problemātiski līdz tiem nokļūt, to tuvumā nav iespēju pārnakšņot, noslogotības dēļ pieejamie treniņu laiki bieži nav izmantojami. Šo iemeslu dēļ parasportisti spiesti braukt trenēties uz Vāciju, Spāniju un citām valstīm,» teic D. Dadzīte.

Šajā gadā projektam no valsts budžeta atvēlēti 213 500 eiro. Tā ir daļa no 1,8 miljoniem eiro, par kuriem Ministru kabinetā lemts 2017. gadā. Togad tika piešķirti 615 000 eiro zemes iegādei. Dažādu iemeslu dēļ 2018. gadā tā arī neizmantoti palika 1,2 miljoni eiro, kurus pārdalīja citiem mērķiem. «Projekts sākotnēji paredzēja divreiz mazākas izmaksas, arī mazāku valsts līdzfinansējumu, daudz lielāku akcentu liekot uz pašas LPK pienesumu. Nu no valsts gaidītais atbalsts ir pieaudzis pat 12 reižu, sasniedzot gandrīz 23 miljonus eiro,» pašreizējo situāciju raksturo Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Paralimpiskā centra jaunais biznesa plāns valdības sēdē nav skatīts, līdz ar to nav arī spriests par iespēju nākamajā gadā finansiāli atbalstīt objekta būvniecību. LPK lūgusi aptuveni vienu miljonu eiro pirmās kārtas projektēšanai (ir iecere projektu īstenot pa kārtām), zemes īpašumu jautājuma līdzfinansēšanai un projekta uzraudzīšanai, kā arī administrēšanai un nekustamā īpašuma nodokļa samaksai. E. Severs skaidro, ka pašlaik sporta infrastruktūrai atvēlētie, bet nesadalītie līdzekļi ir 3,6 miljoni eiro, par kuriem lems nākamā gada sākumā. No tiem daļu paredzēts novirzīt Rēzeknes Olimpiskā centra pabeigšanai. Uz atlikušo summu pretendenti ir vairāki - gan Daugavas stadions, gan Siguldas bobsleja trase, gan Murjāņu Sporta ģimnāzija un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Šobrīd esot grūti spriest, kam tiks valsts atbalsts.

E. Severs neslēpj, ka joprojām ir zināmas bažas par Paralimpiskā sporta centra projekta tālāko virzību, proti, nav līdz galam atrisināts jautājums par zemi (centrs kopumā aizņems 10 hektāru). Tikai daļa no tās ir LPK īpašumā, pārējā pieder Rīgas domei. Būtisks šķērslis ir arī tas, ka vairākums zemesgabalu nav izmantojami centra būvei, jo to lietojuma mērķis līdz 2030. gadam noteikts kā savrupmāju apbūves un apstādījumu teritorija. Ne mazāk svarīgi esot arī tas, cik lielas būs centra uzturēšanas izmaksas un kurš tās segs. Jāpiebilst, ka Finanšu ministrija nav saskaņojusi iepriekšējo biznesa plānu, kas tika izstrādāts 2017. gadā, bet jaunais vēl nav iesniegts.