Valdība šodien atbalstīja Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz 2020.gada 1.jūlijam.
Tieslietu ministrija (TM) atgādināja, ka 2013.gadā valdībā tika apstiprināta Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija, kas paredzēja, ka administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem tiks paredzēti nozaru likumos, savukārt administratīvās atbildības vispārīgie noteikumi un procesuālā kārtība administratīvo pārkāpumu izskatīšanā tiks paredzēta atsevišķā likumā - Administratīvās atbildības likumā.
Tieslietu ministrija sagatavoja Administratīvās atbildības likumu, kuru Saeima pieņēma pagājušā gada nogalē. Bija paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Tādējādi visai jaunajai administratīvo pārkāpumu sistēmai, tostarp, nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektiem būtu jāstājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.
Pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas vairākās diskusijās ir apspriests Administratīvās atbildības likuma un līdz ar to arī visas administratīvo pārkāpumu reformas spēkā stāšanās termiņš. Iekšlietu ministrija vairākkārt ir norādījusi, ka Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos ir nepieciešams pārcelt, jo informācijas sistēmas nav sagatavotas pienācīgā līmenī, kā arī iestādes nav gatavas strādāt pēc jaunā regulējuma.
Iekšlietu ministrijas ieskatā, administratīvo pārkāpumu reformas noslēgšanas termiņš ir jāpagarina, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma darbības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sāka darbu pie jaunas Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas izveides. Patlaban minētās sistēmas izstrāde ir iegājusi noslēguma fāzē, tomēr šis darbs "dažādu apstākļu dēļ" vēl pilnībā nav noslēdzies, turklāt nepieciešams sākt kompetento iestāžu personāla apmācības procesu darbam ar šo sistēmu.
Lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmu ieviešanas un pielāgošanas un tehniski nodrošinātu Administratīvās atbildības likuma ieviešanu, Tieslietu ministrijas ieskatā, ir pieļaujams pagarināt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos.
Ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņa pagarināšanu tiktu risināts arī nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektu virzīšanas jautājums, kas šobrīd ir iekavējies.
TM norāda, ka kopumā 124 likumos ir paredzēts ietvert administratīvās atbildības regulējumu. Pēc TM apkopotās informācijas, līdz šī gada novembrim 92 likumprojekti ir iesniegti Saeimā. Tādējādi aptuveni 25% nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektu vēl nav sasnieguši Saeimu. No Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem aptuveni 25% likumprojektu nav izskatīti Saeimā visos trijos lasījumos.
TM norāda, ka Saeimas komisijās darbs pie nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektiem rit raiti un bez kavēšanās. Tomēr, neraugoties uz to, ir saprotams, ka pilnībā pabeigt administratīvo pārkāpumu reformu līdz 31. decembrim nebūs iespējams.
Tādējādi, cienot likumdevēja darbu, lai likumprojektus varētu izskatīt pienācīgā laikā un kvalitātē, administratīvo pārkāpumu reformas pabeigšanas termiņu un attiecīgi Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņu būtu nepieciešams pārcelt par pusgadu un paredzēt to 2020.gada 1.jūlijā.
Kā iepriekš pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), līdz šim, veicot dekodifikācijas procesu, grozīti vairāk nekā 90 likumi, taču vēl aptuveni 20 likumi ir izskatīšanas procesā.
"Mēs vēlamies gan to, lai process noslēgtos, gan arī to, lai nebūtu neskaidrības sabiedrībā un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidū. Lai janvāra sākumā nebūtu pēkšņu neskaidrību, plānojam ierosināt, ka likums stātos spēkā nevis 1.janvārī, bet sešus mēnešus vēlāk," teica premjers.
Līdz ar likuma stāšanos spēkā paredzēts sākt piemērot arī nozaru likumos noteiktos administratīvos sodus. Tas arī nozīmē, ka tajā brīdī spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" svētdien vēstīja, ka pusotru mēnesi pirms jaunā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās nav pieņemti vairāki desmiti nepieciešamo likumu, kā arī nav testēta IT sistēma, kas nepieciešama izmaiņu ieviešanai.