Latvijā zāles ir dārgākas nekā Lietuvā un Igaunijā, un šoreiz šī nav kāda atsevišķa pacienta žēlošanās sociālajos tīklos. Konkurences padome secinājusi: pat ja zāļu ražotāji medikamentiem Latvijā nosaka zemākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā, cenu veidošanas mehānisma dēļ pacientiem zāles var izmaksāt dārgāk. Konkurences padomes analizētie konkrētu zāļu cenu veidošanās piemēri apliecina, ka ne tikai var veidoties augstāka cena, bet tāda arī lielākajā daļā gadījumu izveidojas.
Šī nav pirmā reize, kad eksperti norāda uz zāļu cenu sadārdzinājumu. Pirms neilga laika arī paši zāļu ražotāji bija veikuši pētījumu par vairāku zāļu cenām Baltijas valstīs, kur atklājās, ka Latvijā ir augstākie piecenojumi, kā arī augstākais pievienotās vērtības nodoklis Baltijas valstīs. Tagad zāļu cenas un mehānismu, kā tās valstī tiek noteiktas, izpētījusi Konkurences padome, kas nonākusi pie būtiskiem secinājumiem. Iepazīstinot ar izpētes rezultātiem, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atzina, ka šī tēma ir interesanta un intriģējoša un Konkurences padome ne pirmo reizi vētījusi farmācijas nozari, tomēr viņu izbrīna fakts, ka neviens līdz šim nav veicis izpēti par zāļu cenu veidošanās mehānismu un iespējām to mainīt, lai uzlabotu zāļu pieejamību. Padomei arī neizdevies noskaidrot, kas ir pašreizējās sistēmas autors un kāpēc radīta tieši šāda sistēma zāļu ceļā līdz pacientam?
Latvijā ir pacientiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, jo tas pieļauj dārgākas zāles, proti, pati sistēma rada nepamatotus uzcenojumus, par kuriem maksā pacients un kompensējamo zāļu gadījumā arī valsts. Gala cenas, par kādām pacienti iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un PVN. Pētījumam Konkurences padome bija izvēlējusies 20 populārākos medikamentus, tomēr pētījumā analizēti dati par 20, jo par visiem diemžēl neizdevās iegūt informāciju no iesaistītajām pusēm. Salīdzinot ap 20 Baltijā biežāk pirktos medikamentus, Konkurences padome konstatēja, ka vairumā gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām bija noteikuši lētāku zāļu cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas neatspoguļojās gala cenā. «Ražotāji aptuveni 80 procentos no šīm zālēm Latvijā bija noteikuši zemāku cenu nekā Lietuvā un Igaunijā, bet 60 procentu no tām aptiekā jau bija kļuvušas dārgākas nekā Lietuvā un Igaunijā,» stāstīja padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Padome detalizēti vērtēja atšķirības zāļu cenu veidošanās mehānismos un to ietekmi uz gala cenu gan kompensējamām, gan nekompensējamām zālēm. Kā piemēru padome min valsts nekompensētu medikamentu, kuram ražotājs noteicis cenu 20 eiro. Lieltirgotavu uzcenojums Latvijā ir trīsreiz lielāks nekā Lietuvā un gandrīz piecas reizes lielāks nekā Igaunijā, aptieku uzcenojums Latvijā ir aptuveni uz pusi lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, un, tā kā Latvijā ir arī augstākā PVN likme zālēm, tad rezultātā medikamenta cena pacientam Latvijā ir visaugstākā.
Lai arī cenu veidošanās mehānisms kompensējamiem medikamentiem Latvijā ir nedaudz atšķirīgs, tomēr arī par kompensējamām zālēm Latvijas pacienti un arī valsts budžets maksā vairāk. 20 eiro vērtiem ražotāju zāļu iepakojumiem lieltirgotavu uzcenojums Latvijā var būt 1,20 eiro, Lietuvā 0,51, bet Igaunijā - 0,60 eiro. Aptieku uzcenojums šādām zālēm arī Latvijā ir augstākais, vismaz trīs reizes lielāks nekā Lietuvā un nedaudz vairāk nekā Igaunijā. Konkurences padome norāda, ka lielākā atšķirība lieltirgotavu uzcenojumos ir zālēm virs 500 eiro, Latvijā veidojot vislielāko sadārdzinājumu Baltijā. Padome arī secinājusi, ka sistēma kopumā ir labvēlīga lieltirgotavām. «Ražotājiem tiek pieprasītas atlaides, bet vai tās nonāk aptiekās un līdz patērētājam - domāju, ka noteikti ne,» sacīja S. Ābrama. Konkurences padome iesaka pārskatīt zāļu cenu veidošanas mehānismu, uzskatot, ka tas atbildīgajām iestādēm jau sen bijis jāizdara arī bez padomes ieteikuma. Tāpat padome arī iesaka paredzēt tādu uzcenojumu sadalījumu, kas mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavām.
