Lemberga prāvā atkal pārbauda cietušo derīgumu
Debates par to, kādā statusā un kādā kārtībā t.s. Lemberga prāvā būtu pratināms miljonārs Jūlijs Krūmiņš, izraisīja kārtējo aso konfliktu starp apsūdzības un aizstāvības pusēm. Konflikts bija krietni nopietnāks nekā citām reizēm, un, visticamāk, tam būs arī sekas.
Vai tas bija konflikta radītās spriedzes rezultāts, bet prokurors Juris Juriss veselības problēmu dēļ (prokurores Ilgas Paegles formulējums) neieradās jau uz šīs tiesas sēdes otro daļu, bet viena no tiesnesēm slimnīcā nonāca pēc tiesas sēdes beigām.
Sakām Jūlis, domājam...
Diskusijas par to, kam šajā lietā vajadzētu būt cietušajam un vai kāds ir cietis no kļūšanas par miljonāru, sākās jau no pašas pirmās tiesas sēdes (2009. gada 16. februāris) un ilgst jau pusotru gadu.
Piemēram, SIA Lat Transnafta kapitāla daļas, kuras, atbilstīgi apsūdzībai, Ventspils mērs Aivars Lembergs 1994. gadā esot izspiedis no dažiem šīs uzņēmējsabiedrības līdzīpašniekiem, tolaik piederēja sešām juridiskām personām (SIA Man Tess, a/s Banka Baltija,
a/s Naftas parks - 100, SIA Krolat un divām Šveices kompānijām – SWH Riga Zurich un Ost Trading & Finance Ltd), kā arī pilsonim Vladimiram Krastiņam. Neraugoties uz to, prokurori secinājuši, ka no dažiem šiem līdzīpašniekiem kapitāla daļas izspiestas, citi tomēr tās tiešām labprātīgi uzdāvinājuši. Par cietušiem no šīs izspiešanas atzīti V. Krastiņš, miljonārs Ainārs Gulbis un SIA Man Tess. Vairākos procesuālajos dokumentos kā cietušais lietā nemaz nefigurē SIA Man Tess, bet fiziska persona SIA Man Tess kapitāla daļu turētājs J. Krūmiņš.
Grūti saprast pat tiesai
Pirmajā tiesas sēdē tiesnesis Boriss Geimans paziņoja, ka juriste Ineta Malahovska uz pilnvaras pamata vienlaikus pārstāvēs divus cietušos – fiziskas personas A. Gulbi un J. Krūmiņu. Tas nozīmē, ka pat tiesa sākotnēji nebija sapratusi, kāds ir J. Krūmiņa statuss procesā.
Bet aizstāvības puse uzreiz izvirzīja jautājumu par to, ka procesā piedalās "nederīgi cietušie". Tika pieteikts lūgums izsaukt uz tiesu J. Krūmiņu liecinieka statusā, kā arī atcelt "nelikumīgo un nepamatoto" prokuroru lēmumu, ar kuru par cietušo atzīts A. Gulbis. Lūgums tika pamatots, ka it kā izspiestās SIA Lat Transnafta kapitāla daļas piederēja nevis A. Gulbim, bet gan juridiskai personai – Šveices kompānijai SWH Riga Zurich AG.
Pēc šādām aizstāvības puses aktivitātēm nākamajā tiesas sēdē bez paskaidrojumiem I. Malahovska jau bija pārtapusi par SIA Man Tess pārstāvi (acīmredzot viņai tika izrakstīta jauna pilnvara). Tiesa apmierināja lūgumu par J. Krūmiņa nopratināšanu liecinieka statusā, savukārt lūgumu par A. Gulbja statusa maiņu noraidīja ar motivāciju, ka šajā procesa stadijā tiesa vēl nevar vērtēt prokuroru pieņemto lēmumu pamatotību.
Kurš pirmais?
Jau rakstīts, ka pirms dažām nedēļām tiesa izsauca liecināt J. Krūmiņu. Liecināt viņš tomēr netika, jo sākās diskusijas, kādā statusā J. Krūmiņš tiks pratināts.
Prokurors J. Juriss apgalvoja, ka J. Krūmiņš tiesā ieradies kā cietušā SIA Man Tess pārstāvis (respektīvi – bauda cietušā komfortablo statusu) un līdz ar to viņu pratināt jāsāk prokuroriem. Turpretī Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš gribēja J. Krūmiņu pratināt pirmais, jo, atbilstīgi tiesas lēmumam, miljonārs ir aizstāvības puses liecinieks. Tiesa saprata, ka šis tiešām ir principiāli izlemjams jautājums.
Smagos noziegumos...
Iespējams, saprotot, ka diezin vai spēs nodrošināt
J. Krūmiņam komfortablo cietušā statusu procesā, prokurors J. Juriss kļuva skarbs. Paužot viedokli kārtējo reizi bija sastādītas apsūdzības smagos noziegumos. Pēc prokurora domām, lūdzot pratināt miljonāru J. Krūmiņu kā liecinieku, advokāts "Krastiņš aicina tiesu būtiski ierobežot un rupji pārkāpt, klaji ignorēt cietušā SIA Man Tess pārstāvja J. Krūmiņa tiesības". Prokurora J. Jurisa runa burtiski bija piebārstīta ar vārdu kopām "Krastiņš aicina būtiski ierobežot un rupji pārkāpt", "Krastiņš aicina prettiesiski neņemt vērā un atzīt par nebijušu" u.tml.
Reaģē principiāli
Pēc šīs prokurora runas, šķiet, daudziem klātesošajiem palika mieles, jo problēmu ar J. Krūmiņa pratināšanu patiesībā bija radījusi pašu prokuroru putrošanās ar cietušā statusa piešķiršanu.
Advokāts R. Krastiņš uz J. Jurisa runu reaģēja principiāli un tiesai paziņoja: "Valsts apsūdzības uzturētājs valsts vārdā Juriss apvainoja mani būtisku tiesību normu pārkāpšanā, likuma neievērošanā, nelikumīgā darbībā, dažbrīd pat runa robežojās ar apvainojumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Šādā situācijā es nevaru turpināt nodrošināt aizstāvību Aivaram Lembergam." Advokāts precizēja, ka viņš nevis pavisam atsakās no A. Lemberga aizstāvības, bet viņam ir jāizpēta precīzi, ko J. Juriss teica un kādas tam varētu būt juridiskas sekas. Jo pēc prokurora izteikumiem ir jāvērtē vai nu Jurisa kā prokurora, vai Krastiņa kā advokāta rīcība.
Likumi un citi normatīvie akti uzliek par pienākumu gan prokuroriem, gan advokātiem ievērot likumu. Kriminālprocesa likuma 86. pantā noteikts, ka gadījumos, ja aizstāvis pārkāpj savas tiesības (piemēram, aicina "rupji pārkāpt" kāda cita procesa dalībnieka tiesības), tiesa var piemērot viņam procesuālo sankciju – ierobežot tikšanās ilgumu ar klientu u.tml. Līdz ar to, visticamāk, arī tiesai vēl būs jānodarbojas ar J. Jurisa runas analīzi.
Tiesneses slimības dēļ t.s. Lemberga prāvā izsludināts pārtraukums vismaz līdz 6. septembrim. Uz kādu no tuvākajām sēdēm tiesa ir aicinājusi astoņus lieciniekus epizodē par SIA Puses, nevis SIA Lat Transnafta kapitāla daļu izspiešanu. Visticamāk, tas nozīmē, ka tiesa vairs nepakļausies prokuroru diktētai pierādījumu pārbaudes kārtībai, bet noteiks savu. Starp uzaicinātajiem lieciniekiem ir bijušais rūpniecības un enerģētikas ministrs Aivars Millers un viens no 90. gadu sākuma bagātākajiem Latvijas uzņēmējiem (faktiski – oligarhiem) Māris Forsts, SIA Puses grāmatvede u.c.