Bojā gājušo skaits satiksmē nekrītas

 
©pixabay

Ceļu satiksmes drošības padomē konstatēts, ka nospraustais mērķis katru gadu būtiski samazināt satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu arvien nav sasniedzams. Vakar no rīta nāvējoši tika notriekts kārtējais velosipēdists. Un vienlaikus pasākums, kas neapstrīdami uzlaboja drošības situāciju konkrētā vietā – vidējā ātruma mērierīces uz Kokneses–Tīnūžu šosejas – ir pārtraukts. Pilotprojekts sekmīgi pabeigts, naudas nav, avārijas var atgriezties.

Kopumā slābanajai padomes diskusijai dzīvīgumu piešķīra iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš kritizēja visus par visu un vismaz reizes astoņas pamācīja, ka ieviešamajiem pasākumiem jābūt jēgpilniem un, galvenais, jātaupa. «Aizdomāsimies, vai mums ir jēgpilna ceļu satiksmes drošības politika!» aicināja ministrs. Taču beigu beigās vienīgais, ko pats ierosināja, ir plašāk izmantot radaru mulāžas - līdzīgi kā armijas kara apstākļos pretinieku maldināšanai lietojot piepūšamos tankus. Viņš arī pieprasīja pārskatīt CSDD ieceri par 31 tūkstoti eiro modernizēt trīs krustojumos esošus ātruma radarus, lai tie fiksē arī braukšanu pie sarkanās gaismas, jo viņa izpēte liecinot, ka te varot ietaupīt pat 400 eiro par vienību.

Nesasniedzamā nulles vīzija

Tomēr piepūšami policisti, viltus ceļa zīmes, atstarojošas vestes un kaut vai uguņojošas lāpas simtprocentīgi nepasargās gājējus, ja viņiem fiziski nebūs pa kurieni pārvietoties. Un satiksmes infrastruktūra Latvijā ir lielākoties tāda, ka nekāds lēciens satiksmes drošībā nav iespējams. Mašīnas pa vienu brauktuvi pārvietojas pretējos virzienos, bet mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem uz ceļa vispār nav savas teritorijas. Tas arī atspoguļojas statistikā. Šogad desmit mēnešos satiksmes negadījumos bojā gājuši 107 cilvēki, bet priekšā vēl viens tumšs un slidens mēnesis, kas šos skaitļus, visticamāk, uzaudzēs līdz iepriekšējo gadu līmenim (2018. gadā - 148 bojā gājušie, 2017. gadā - 136). Salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad uz ceļiem nomira 218 cilvēki, situācija ir labāka. Taču Eiropas nospraustais mērķis - vision zero - nulle bojāgājušo

2050. gadā - ar šādu miršanas tempu nevar tikt sasniegts. Satiksmes drošības situāciju šī gada desmit mēnešos sēdē raksturoja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis - stāvoklis esot apmierinošs, bet ne tuvu iepriecinošam. Avārijās ar bojāgājušajiem dominē automašīnu sadursmes un uzbraukšana gājējiem. Autovadītāji bijuši pārgalvīgi un apdzīšanas manevrus veikuši nepārredzamās un riskantās vietās. Ir arī gadījumi, kad šofera noguruma dēļ mašīna līgani ieslīd pretējā joslā, izraisot sadursmi. Savukārt mazaizsargātie satiksmes dalībnieki nav bijuši tumsā redzami uz ceļa. «Cilvēki nesaprot, cik nozīmīgi ir lietot atstarojošos elementus apģērbā, bet, no otras puses - nav jau pa kurieni viņiem īsti pārvietoties,» atzīst Krapsis. Mirušo vidū ir arī pieci bērni. Ievainoti - 609. Tas lielā mērā vecāku bezatbildības dēļ - bērni netiek piesprādzēti.

Cirks aiz baltās svītras

Mežainajā Latvijā daudzus satiksmes negadījumus izraisa dzīvnieki. Sadursmēs ar meža zvēriem šogad bojā gājuši trīs cilvēki, ievainoti 42. Pirms dažām dienām Saldus novadā šoferis pēc sadursmes ar stirnu iebrauca pretējā joslā un sadūrās ar citu mašīnu. Divi bojāgājušie. Civiltiesiskā apdrošināšana nekompensē ne zaudētu dzīvību, ne veselību, ne dzelžus. Latvijas Automoto biedrības rosinājums mainīt šo kārtību paliek bez tālākas virzības. Apdrošinātāji tam nepiekristu, jo zvēru Latvijā ir pārāk daudz. Uzņēmums Latvijas valsts ceļi pašlaik piecus kilometrus garā posmā eksperimentē ar dzīvnieku atbaidīšanas ierīcēm.

Kopš šīs sezonas statistikā parādījusies viena pilnīgi jauna cietušo kategorija - tie ir elektroskrejriteņu lietotāji jeb skūteristi - 35 ievainoti un divi beigti. Jāatgādina - Satiksmes ministrijā pašlaik top regulējums šī transporta veida regulēšanai, un pašlaik labie nodomi iebuksējuši pie definīcijas apstiprināšanas. CSDD nevēlas pieļaut, lai pa ielu drīkstētu braukt ar visiem pašbraucošiem verķiem pēc kārtas, ja to tiem īstā vieta ir cirkā vai parkā. Turklāt vēl bez tiesībām. Ministrs Ģirģens turpretim ironizēja par definīcijas izgudrotājiem, jo, viņaprāt, viss esot daudz vienkāršāk un operatīvāk darāms - vasarā vairāk telpas uz ielas jāatvēl gājējiem un skūteriem, bet ziemā mašīnām. Tikai balta svītra jānovelk, nevis ārzemju pieredze jāpēta.

Tīnūžu pilotprojekts beidzies

Galu galā satiksmes drošības sēdē nekādi būtiski kompromisi un lēmumi netika panākti. Iekšlietu ministrs palika pie sava, ka gudri luksofori un radari neko nerisina, ka risinājumiem jābūt «globāliem un jēgpilniem». Ceļu policija un CSDD savukārt pieturējās pie viedokļa, ka tehniskie līdzekļi ir satiksmes uzraudzības nākotne, un apliecināja to ar sodu statistiku, ko saražojis policijas busiņš ar jaunajām 360 grādu kamerām. Kā arī negadījumu statistiku no Tīnūžu šosejas.

Klausoties padomes «slābanajās diskusijās», satiksmes ministrs Tālis Linkaits kādā brīdī retoriski vaicāja: «Varbūt mērķi ir tik ambiciozi, ka tos vienkārši nevar sasniegt!?» Tas neesot parteizi - regulāri nākt kopā un tikai konstatēt, ka nepieciešamie rezultāti nav sasniedzami. Tomēr arī šī būs bijusi kārtējā reize, kad Ceļu satiksmes drošības padome noslēdzās tieši uz šādas pesimistiskas nots.