Kas svarīgāk – bikini konkurss vai rektora vajāšana?

Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) grūti noslēpjamais priecīgums LTV raidījumā Rīta panorāma (21. novembrī) bija nepārprotams: viņa ar gandarījumu paziņoja, ka no 1. decembra Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu pildītāja krēslu atkal aizņems profesors Gvido Straube.

Tomēr prieks izrādījās pāragrs - acīmredzot tāpēc, ka ministre nebija lāgā izlasījusi apgabala administratīvās tiesas 20. novembra lēmumu. Bet apgabaltiesa šajā lēmumā apliecināja, ka rektora «vēlēšanas bija tiesiskas, valdības rīkojums bija prettiesisks» un ka «valdības blakussūdzībā jaunu argumentu nav». Ka jaunu argumentu nebūs, bija skaidrs jau tad, kad Šuplinska, nevarēdama rimties savā skandalēšanās kārē, turpināja tiesvedību pret universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, kaut arī pirmās instances administratīvā tiesa bija atzinusi, ka Ministru kabineta 2019. gada 29. augusta rīkojums par LU rektora vēlēšanām ir bijis pirmšķietami prettiesisks.

Faktiski apgabala administratīvā tiesa deva valdībai iespēju saglābt savu seju, ļaujot pašai godprātīgi izlemt jautājumu par rektora vietas izpildītāju un rektoru. Demokrātiskas valsts valdībai ir tiesības uz gariem tiesas procesiem vairākās instancēs, bet tagad, kad ir skaidrs, ka profesors Muižnieks - visticamāk! - tiesas procesu uzvarēs, acīmredzamas kļūst pavisam citas lietas. Top skaidrs, ka Gvido Straubes iecelšana par rektora pienākumu pildītāju ir personiska un subjektīva Šuplinskas vēršanās pret konkrētu cilvēku, proti, pret likumīgi ievēlēto rektoru Indriķi Muižnieku. Kļūst skaidrs arī tas, ka Šuplinskas un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) turpmāka vilcināšanas atzīt politisko un juridisko sakāvi ir tikai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana līdz tiesas spriedumam. Tas viss atbilst reiderisma darbībām, kad uzņēmumu tiesvedības laikā iztukšo, zinot, ka spriedums reiderus padzīs, bet pt to laiku tas būs brangi izsaimniekots.

Preses konferencē, kas notika universitātē un kurā tika skaidrots apgabala administratīvās tiesas spriedums, zvērinātu advokātu biroja Pricewaterhouse Coopers Legal vadošais vecākais jurists, zvērināts advokāts Benno Butulis arī skaidroja, ka MK 2019. gada 29. augusta rīkojums par LU rektora vēlēšanām ir pirmšķietami prettiesisks un to ir apstiprinājuši divu tiesu secīgi lēmumi. Pēc lēmuma saņemšanas LU prorektore profesore Ina Druviete informēja, ka LU 21. novembrī ir vērsusies Ministru kabinetā ar izlīguma piedāvājumu, kas nodrošinātu tiesisku situācijas risinājumu. «LU vakar Kariņa kungam ir nosūtījusi vēstuli, kurā aicina apsvērt administratīvā līguma noslēgšanu šajā lietā. Ņemot vērā, ka potenciālās tiesvedības var ilgt gadiem, šādi tiktu novērsta tiesiskā nenoteiktība, kas negatīvi ietekmē ne tikai LU, bet arī visas Latvijas augstākās izglītības un sabiedrības attīstību,» sacīja Ina Druviete. Viņa izstāstīja, ka universitātes piedāvātajā mierizlīgumā norādīts: ja valdība atzīs rīkojumu par Muižnieka neapstiprināšanu kā spēku zaudējušu un apstiprinās viņu rektora amatā, tad universitāte un Indriķis Muižnieks atsauks savus pieteikumus tiesā.

Mierizlīgums arī paredz, ka universitāte un Muižnieks apņemas atteikties no tiesībām saņemt mantiskā un personiskā zaudējuma, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, sacīja Druviete. Tādā veidā tiktu atrisināta mākslīgi radītā situācija un iestātos stabilitāte, kas veicinātu augstākās izglītības kvalitāti. Druviete pauda cerību, ka valdība būs atsaucīga un iesaistītās puses sapratīs, ka gadiem ilga tiesvedība nav nevienas puses interesēs, un, viņasprāt, ir pēdējais laiks atgriezties pie stabilitātes. Savukārt LU administrācijas juriste Anda Ozola uzskatīja, ka IZM neinteresējot ne tiesiskums, ne augstākās izglītības reforma, bet ministrija patiesībā vēršas pret Muižnieku kā pret privātpersonu. Muižnieka aizskārums rada tālākas juridiskas konsekvences, un, ja MK nevērtēs tiesas doto iespēju par rektora pienākumu pildītāju un nevērtēs LU priekšlikumu par izlīgumu, tas iedibinās neveselīgu administrācijas praksi. Proti, universitātē tiks iecelts rektora pienākumu pildītājs «no augšas», kas nav vēlēta persona, un līdz ar to LU autonomija tiks iznīcināta de facto.

Tiesību eksperti uzskata, ka rektora un universitātes attiecības nav parastas darba attiecības kā, piemēram, starp valsts sekretāru un ministru vai starp akciju sabiedrības valdes locekļiem un valdes priekšsēdētāju. Aiz rektora stāv profesori, docenti un citas personas, kas viņu ievēlēja. Līdz ar to ir iespēja, ka Indriķis Muižnieks pēc ministres saceltās jezgas (ja viņš netiks apstiprināts amatā) varēs saņemt kompensāciju ne tikai par neizmaksāto algu, bet arī par morālo kaitējumu. Ikvienam ir saprotams, ko tas nozīmē - gadiem tiesāties ar valsti, proti, ar pretinieku, kurš ir daudz spēcīgāks nekā konkrētais indivīds un kuram ir daudz lielākas finansiālās iespējas.

Protams, Šuplinska kopā ar visu jaunkonservatoru partiju var turpināt šantažēt valdību, kuras situācija jau tāpat ir ļoti trausla. Un izskatās, ka šīs nenormālās darbības tiks turpinātas, jo ministru prezidents Kariņš ir izteicies, ka uzdošot ministrei rast risinājumu, kā reaģēt uz LU piedāvāto mierizlīgumu valdības prettiesisko lēmumu lietā. Kādā sakarā uzdot risināt šo lietu personai, kas jau pēc pilnas programmas ir parādījusi savu nekompetenci un iecirtību, iegrūžot lielāko Latvijas augstskolu nenoteiktības un nestabilitātes purvā? Ministre to ir darījusi teju pusgadu. Laiks tā kā būtu valdības kopīgai un saprātīgai - saprātīgai! - rīcībai. Cerību gan ir maz, jo visas pārējās «koalīcijas» partijas ir tikpat gļēvas kā «vadošā» Jaunā Vienotība, kuras premjeram nepietiek drosmes un uzņēmības kaut ko izlemt pašam, bailīgi nelūkojoties uz JKP pusi.

Sabiedrībā jau izskan jautājumi par to, kādā veidā ministre Šuplinska grasās veikt reformas izglītības nozarē, ja viņas arogance neļauj normāli sazināties faktiski vairs ne ar vienu no izglītības procesā iesaistītajām grupām. Viņai ir konflikts ar skolu pedagogiem un vadītājiem, konflikts ar studentiem un pasniedzējiem utt. «Ko Šuplinska darīs pēc tam, kad vairs nebūs ministre un nesēdēs mums uz kakla?» pavisam tieši vaicā izglītības darbinieki. Atbilde faktiski jau gatava: ar personiskajiem līdzekļiem balstīs ļoti nozīmīgus pasākumus, kas veicina izglītības un intelekta augšupeju latvju zemītē. Pieredze jau apgūta: nesen Rīgā krāšņi aizvadīts bikini skaistuļu konkurss, un viens no šo sacensību galvenajiem sponsoriem bija LR Izglītības un zinātnes ministrija. Tas jums nav kaut kādas augstskolu reformas veikt vai nodarboties ar rektoru vajāšanu.