Ūdens patēriņa starpības samazināšanā mudina iesaistīties dzīvokļu īpašniekus. Ministru kabinets ir apstiprinājis Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Grozījumos ieviesti būtiski jauninājumi, precizējumi un svītrotas dažas līdz šim pastāvošas prasības.
Šo noteikumu regulējums attiecas uz dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvojamās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības. Tātad pakalpojumi šajās mājās tiek sniegti ar pārvaldnieka starpniecību, un dzīvokļu īpašnieku kopība pati nav noteikusi kārtību, kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu.
EM norāda, ka, izstrādājot grozījumus, galvenā uzmanība vērsta uz to, kā samazināt cēloņus, kuru dēļ neadekvāti pieaug ūdens patēriņa starpība.
Grozījumu mērķis ir ja ne panākt, tad sekmēt, lai dzīvokļu īpašnieki aktīvāk iesaistītos mājas apsaimniekošanas jautājumu risināšanā un paši pieņemtu lēmumu par vienotas kārtības ieviešanu ūdens patēriņa skaitītāju iegādei, uzstādīšanai, kā arī atkārtotās verificēšanas nodrošināšanai.
Ja dzīvokļu īpašnieki neiesaistās
Ja dzīvokļu īpašnieki tomēr neiesaistās ūdens patēriņa starpības samazināšanas risināšanā, regulējums paredz arī dzīvojamās mājas pārvaldniekam tiesības lemt par ūdens patēriņa uzskaites kārtības maiņu. Piemēram, ja veidojas ūdens patēriņa starpība, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins, un dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši vienam no šādiem aprēķina veidiem, kuru izvēlas pārvaldnieks:
* atbilstoši dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu skaitam;
* proporcionāli atsevišķā īpašuma ūdens patēriņam par pēdējo mēnesi;
* proporcionāli atsevišķā īpašuma vidējam ūdens patēriņam par pēdējiem trim mēnešiem;
* proporcionāli atsevišķā īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram;
* atbilstoši atsevišķajā īpašumā dzīvojošo (vai deklarēto) personu skaitam, ja dzīvojamā mājā nav neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu, vienlaikus nosakot kārtību, kādā noskaidro un aktualizē dzīvojošo vai deklarēto personu skaitu, kā arī apmaksājamās daļas noteikšanas kārtību, ja pārvaldniekam nav zināms personu skaits.
Kādi ir patēriņa griesti
Apstiprinātie grozījumi precizē arī ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, nosakot pienākumu tās sadales starp atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem gadījumā nepārsniegt ūdens patēriņa normas, kas noteiktas vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramajiem noteikumiem. Kopējais par mēnesi noteiktais patērētais ūdens apjoms šādam atsevišķajam īpašumam varēs pārsniegt ūdens patēriņa normu par mēnesi, ja iepriekš norādītās sadales rezultātā būs palicis ūdens patēriņa starpības atlikums. To tad attiecīgi sadalīs starp visiem atsevišķajiem īpašumiem.
Var lemt par vienotu kārtību
Dzīvokļu īpašnieki turpmāk varēs pāriet uz vienotu ūdens patēriņa uzskaites kārtību, piemēram, kad ūdens patēriņa skaitītāju iegāde, uzstādīšana, nomaiņa, atkārtotā verificēšana dzīvojamā mājā tiek nodrošināta centralizēti, pilnvarojot pārvaldnieku vai citu personu to nodrošināt un izmaksas iekļaujot dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumos. Tādējādi varētu nodrošināt vienādu un pareizi uzstādītu ūdens patēriņa skaitītāju izmantošanu. Vienlaikus izpaliks starpgadījumi saistībā ar laikus neverificētiem ūdens patēriņa skaitītājiem, ja vien dzīvokļa īpašnieks pildīs pienākumu nodrošināt piekļuvi. Proti, vienlaikus uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji atkārtoti būs jānomaina vienlaikus.
Regulējums paredz iespēju saglabāt decentralizēto kārtību, ūdens patēriņa skaitītāju uzstādot pašiem dzīvokļu īpašniekiem, bet arī šādā gadījumā varēs lemt par vienotu ūdens patēriņa uzskaites sistēmu. Piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopība varēs noteikt prasības ūdens patēriņa skaitītāju tehniskajiem parametriem (izvēlēties tikai noteiktas klases skaitītāju), papildaprīkojumam un uzstādīšanai, kādā dzīvokļa īpašnieks nodrošina ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un to atkārtoto verificēšanu atsevišķajā īpašumā.
Izņēmums: ilgāks verifikācijas periods
Lai veicinātu jaunākas paaudzes skaitītāju ieviešanu, grozījumi paredz izņēmumu, kad dzīvokļu īpašnieku kopība (vai noteiktā gadījumā pārvaldnieks) varēs pagarināt ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanas periodu, tādējādi kopējās ūdens uzskaites sistēmas uzturēšanas izmaksas par jaunākās paaudzes skaitītājiem būtu zemākas. Šo termiņu varēs pagarināt, ja tiks pieņemts lēmums par visiem dzīvokļu īpašniekiem kopīgi piederošu ūdens patēriņa skaitītāju iegādi, to vienotu uzstādīšanu, nomaiņu un atkārtotās verificēšanas nodrošināšanu. Bet verificēšanas periods nevarēs pārsniegt ūdens patēriņa skaitītāja ražotāja instrukcijā noradīto lietošanas ilgumu.
Lemjot par attālināti nolasāmo skaitītāju uzstādīšanu, dzīvokļu īpašnieki varēs atteikties no ikmēneša rādījumu nolasīšanas un atrisināt jautājumu par neiesniegtiem vai nepareizi nolasītiem ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem.
Pārvaldnieka pienākumi un tiesības
* Pārvaldniekam vai tā pilnvarotai personai, vai saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu citai pilnvarotajai personai ir tiesības pārbaudīt atsevišķajā īpašumā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, darbību un plombu tehnisko stāvokli.
* Pārvaldniekam ir pienākums rakstiski paziņot dzīvokļa īpašniekam vismaz trīs mēnešus pirms skaitītāja verificēšanas termiņa beigām par skaitītāja atkārtotās verificēšanas nodrošināšanas pienākumu, kā arī vismaz vienu reizi mēneša laikā pēc skaitītāja verificēšanas termiņa beigām, ja atkārtotā verificēšana nav veikta. Vienlaikus pārvaldniekam ir pienākums paziņot par kārtību, kādā veicama ūdens patēriņa skaitītāju verificēšana, tajā skaitā par skaitītāja pievienošanas vietas noplombēšanu pārvaldnieka klātbūtnē, ja viņš to pieprasa.
* Pārvaldnieks vai cita persona, kura ir uzstādījusi vai nomainījusi ūdens patēriņa skaitītāju, noplombē skaitītāja pievienošanas vietu. Ja ūdens patēriņa skaitītāju uzstādījusi vai nomainījusi cita persona, pārvaldnieks var pieprasīt skaitītāja pievienošanas vietu noplombēt viņa klātbūtnē.
* Pārvaldniekam ir pienākums veikt maksājumu par ūdensapgādes pakalpojumu (un ar to saistīto maksājumu) pārrēķinu par periodu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, kad dzīvokļa īpašnieks objektīvu iemeslu dēļ nav varējis paziņot par prombūtni vai ir miris un šajā laika periodā atsevišķo īpašumu neizmantoja neviena persona. Dzīvokļa īpašnieks, kurš lūdz veikt pārrēķinu, pēc pārvaldnieka pieprasījuma nodrošina piekļuvi ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nolasīšanai.
* Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informēt dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtēt iespēju tos īstenot. Gadījumā, ja pārvaldnieks šajā punktā noteiktos pienākumus nevar veikt divu mēnešu laikā, par to rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus, norādot plānoto laika periodu. Tādējādi tiek svītrots nosacījums, ka nepieciešams dzīvokļa īpašnieka iesniegums, lai pārvaldnieks uzsāktu ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslu noskaidrošanu. Šādas izmaiņas veiktas, ņemot vērā, ka ir atšķirīgi viedokļi par noteikto 20% robežu, proti, atkarībā no dzīvojamās mājas lieluma, un nosacījumu sagaidīt situāciju, kad ūdens patēriņa starpība šo robežu būs pārsniegusi trīs mēnešus pēc kārtas. Attiecīgi, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir iespēja noteikt citādus nosacījumus, kuriem iestājoties dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pienākums noskaidrot ūdens patēriņa starpības cēloņus un sagatavot priekšlikumus to novēršanai. Vienlaikus dzīvokļu īpašniekiem jāapzinās, ka biežāku pārbaužu gadījumos pieaugs arī izmaksas par pārvaldnieka veiktajiem uzdevumiem. Dzīvokļu īpašnieku kopība var lemt arī par nosacījumiem, kuru rezultātā dzīvojamās mājas pārvaldniekam nepieciešamās pārbaudes būtu jāveic vēl retāk.
* Un vēl kāds būtisks ierosinājums. Ja pārvaldnieka sagatavotie priekšlikumi nosaka, ka nepieciešamas vienotas prasības ūdens patēriņa skaitītājiem un cita kārtība to uzstādīšanai, nomaiņai un atkārtotās verificēšanas nodrošināšanai, bet dzīvokļu īpašnieku kopība sešu mēnešu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas par to nav lēmusi, tad par to var lemt pārvaldnieks. Papildus pārvaldnieks ir tiesīgs lemt par citu kārtību ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai, nomaiņai un atkārtotās verificēšanas nodrošināšanai, piemēram, to uzņemoties veikt pats. Tādējādi ūdens patēriņa skaitītājus turpmāk iegādātos pārvaldnieks un veiks centralizēti to uzstādīšanu vai nomaiņu, izdevumus sedzot no dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas, kas nozīmē, ka ūdens patēriņa skaitītāji piederēs visiem dzīvokļu īpašniekiem kopīgi.
Dzīvokļa īpašnieka zināšanai
* Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašniekiem pieder kontroles tiesības pār pārvaldnieka lēmumiem un finansējuma izlietojumu, dzīvokļu īpašnieku kopība, pieņemot lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, ir tiesīga atteikties no pārvaldnieka lēmuma, ar kuru noteiktas vienotas prasības ūdens patēriņa skaitītājiem, to uzstādīšanai, un ar kuru pārvaldnieks turpmāk veiktu ūdens patēriņa skaitītāju atsevišķajos īpašumos uzstādīšanu, nomaiņu un nodrošinātu to atkārtoto verificēšanu.
* Ja dzīvokļa īpašnieks plāno atrasties prombūtnē, kuras laikā atsevišķo īpašumu neizmantos neviena persona un nevarēs nodrošināt savu vai pārvaldnieka, vai citas pilnvarotās personas pienākumu izpildi attiecībā uz ūdens patēriņa uzskaites kārtību, dzīvokļa īpašnieks vismaz nedēļu iepriekš par to informē pārvaldnieku rakstveidā vai pārvaldnieka noteiktajā saziņas formā, norādot prombūtnes laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Ja prombūtne plānota ilgāk par trim mēnešiem, tad dzīvokļa īpašnieks atkārtoti informē pārvaldnieku.
* Ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu, kā arī nav informējis par prombūtni, tad ūdens patēriņu aprēķina, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas.
ŪDENS PATĒRIŅA NORMAS
Ar grozījumiem noteikts pienākums nepārsniegt pieņemtās ūdens patēriņa normas uz vienu iedzīvotāju, aprēķinot ūdens patēriņu un nosakot patēriņa starpību. Atsevišķajam īpašumam piegādāto ūdens daudzumu noteiks, ņemot vērā attiecīgajā pašvaldībā noteiktās patēriņa normas (jo ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju katrā pašvaldībā var būt atšķirīgs) atbilstoši daudzdzīvokļu ēkas labiekārtotības līmenim (ūdensapgādes pakalpojuma veids, tā saņemšanas veids), kā arī informāciju par personu skaitu, kuras lieto pakalpojumu konkrētajā atsevišķajā īpašumā. Personu skaitu, kuras lieto ūdensapgādes pakalpojumu, nosaka, ņemot vērā atsevišķajā īpašumā deklarēto personu skaitu vai dzīvokļu īpašnieku sniegtās ziņas par faktiski dzīvojošo personu skaitu, ja faktisko lietotāju skaits ir lielāks par deklarēto personu skaitu. Gadījumā, ja nav zināms faktiskais dzīvojošo personu skaits un nav nevienas deklarētās personas, aprēķinu veic kā par vienu personu.
Ēku labiekārtotības pakāpe Viena iedzīvotāja ūdens patēriņš diennaktī (vidēji gadā), litri
CIK TAS VARĒTU MAKSĀT
Atsevišķajos īpašumos uzstādāmo ūdens patēriņa skaitītāju aptuvenās cenas ir no 7 līdz 40 eiro.
Tiem ūdens patēriņa skaitītājiem, kuriem var pievienot impulsu devēju attālinātai rādījumu nolasīšanai, atsevišķi impulsa modulis aptuveni var izmaksāt no 11 līdz 50 eiro.