Ronis: Galvenā prioritāte ir Latvijas konkurētspējas atjaunošana un ekonomiskā drošība

Galvenā prioritāte ir ārpolitiskā darbība, kas atjauno Latvijas konkurētspēju reģionā un ekonomisko drošību, uzrunā vēstniekiem norādīja ārlietu ministrs Aivis Ronis.

Kā nformēja Ārlietu ministrijā, Rīgā divas dienas norisinājās ikgadējā diplomātisko misiju vadītāju sanāksme. Tā vienkopus pulcēja vēstniekus, kas pārstāv Latvijas intereses 35 pasaules valstīs un sešās starptautiskajās organizācijās. Sanāksmes pirmās dienas programma tika veltīta Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, savukārt šodien dienas kārtībā bija Latvijas prioritātes Eiropas Savienības ārpolitikā un NATO starptautisko notikumu un procesu kontekstā.

Latvijas diplomātisko misiju vadītāju sanāksmi atklāja Ronis, kurš uzsvēra savas darbības prioritātes - resursu piesaisti un ar to saistīto šķēršļu novēršanu, kā arī nacionālās pašapziņas celšanu.

"Galvenā prioritāte ir ārpolitiskā darbība, kas ceļ stratēģisko resursu vērtību, atjauno Latvijas konkurētspēju reģionā un mūsu ekonomisko drošību," uzsvēra ārlietu ministrs. Viņš norādīja, ka šajā kontekstā jāturpina strādāt ar Vāciju, tostarp ar mērķi iekļauties Eiropas Savienības un Krievijas sadarbībā.

Runājot par reģionālo dimensiju, ārlietu ministrs akcentēja nepieciešamību vēl vairāk iesaistīt Poliju reģiona ekonomikā, tostarp Austrumlatvijā. Ronis vēstniekiem uzsvēra ārpolitikas racionalizācijas mērķi un nepieciešamību būt uzticīgiem transatlantiskajai kolektīvajai drošības sistēmai. Vienlaikus viņš norādīja uz Eiropas Savienības un NATO ciešākas sadarbības veidošanu.

Ar savu klātbūtni pasākumu pagodinājis Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš uzsvēra, ka centīsies darīt visu, lai tiktu turpināts aizsāktais ārpolitikas kurss, kā arī ar klātesošajiem dalījās pārdomās par Latvijas nākotnes perspektīvām un patriotisma stiprināšanu iedzīvotāju vidū. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) ar diplomātisko misiju vadītājiem diskutēja par investīciju piesaisti, ekonomisko situāciju Latvijā, nākamā gada budžetu, kā arī ekonomikas stabilizācijas programmu.

Lai pārrunātu Latvijas ekonomisko situāciju un attīstības perspektīvas, uz tikšanos ar vēstniekiem bija ieradušies arī piecu politisko spēku pārstāvji. Diskusijā, ko vadīja ārlietu ministra ārštata konsultatīvais padomnieks ekonomikas jautājumos Ģirts Rungainis, piedalījās Aigars Štokenbergs (SCP) Raimonds Vējonis (ZZS), Artūrs Bergholcs (VL-TB/LNNK), Ainārs Šlesers (LPP/LC) un Jānis Urbanovičs (SC). Kaut arī politiķu viedokļi par Latvijas ārējās ekonomikas veicināšanu un attīstību reģionālā kontekstā atšķīrās, viņi bija vienisprātis, ka nepieciešams stiprināt diplomātiskā korpusa lomu Latvijas ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols informēja pasākuma dalībniekus par aģentūras darbu investīciju piesaistē un pārrunāja sadarbību ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecībām ārvalstīs. Sanāksmē piedalījās arī KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kura iepazīstināja vēstniekus ar aktuālo korupcijas novēršanas jomā.

25.augustā Ārlietu ministrijā viesojās Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Politikas nodaļas vadītāja Helga Šmida un NATO ģenerālsekretāra vietnieks politisko lietu un drošības politikas jautājumos Dirks Brengelmans. Šmida ar Latvijas vēstniekiem pārrunāja ES aktualitātes starptautiskā kontekstā - ES kaimiņpolitiku, īpašu uzmanību pievēršot Austrumu partnerībai, kā arī attiecības ar trešajām valstīm, Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas un Eiropas ārējās darbības dienesta izveidi. ES Padomes pārstāve izteica Latvijai atzinību par iesaisti ES starptautiskajās misijās - Gruzijā un citviet.

NATO pārstāvis Brengelmans kopā ar Latvijas pastāvīgo pārstāvi NATO Jāni Eichmani un citiem diplomātisko misiju vadītājiem diskutēja par NATO jauno stratēģisko koncepciju, NATO izaicinājumiem strauji mainīgajā starptautiskajā vidē - terorisms, ķīmisko ieroču izplatīšana, enerģētikas drošība un citiem. Savā uzrunā Brengelmans uzsvēra, ka NATO netiecas kļūt par globālu organizāciju, bet gan attīstīt stabilas attiecības ar globāliem partneriem. Īpaša uzmanība tika pievērsta NATO darbībai Afganistānā, kā arī attiecībām ar Krieviju.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks politiskais direktors Andris Razāns kolēģus informēja par aktuālo starptautiskajā politikā un pārrunāja Latvijas ārpolitiskās prioritātes, savukārt Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas vadītāja Ilze Juhansone un Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā Normunds Popens ar vēstniekiem pārsprieda aktuālos Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumus: ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanu, ES 2020 stratēģiju, ES budžeta plānošanu, kā arī gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā. Ar svinīgu uzrunu vēstniekus sveica kultūras ministrs Ints Dālderis (JL).

Sanāksmes noslēgumā ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis ieskicēja turpmākos Latvijas ārpolitikas virzienus un prioritātes.

Latvijas diplomātisko misiju vadītāju divu dienu sanāksmi Ārlietu ministrija organizē reizi gadā, lai izvērtētu gada laikā paveikto un apspriestu ārlietu dienesta turpmākos uzdevumus.

Latvijā

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais