Veselībai vairāk naudas uz budžeta deficīta rēķina nepieļauj

Lai arī veselības nozares stratēģiskās padomes dalībnieki neatbalsta nākamā gada budžetu, kurā paredzētais ārstniecības personu darba samaksas pieauguma apmērs neatbilst iepriekš plānotajam un Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētajam, padome tomēr paudusi atbalstu Veselības ministrijas ieplānotajam papildu 60,1 miljona eiro sadalījumam mediķu zemāko mēnešalgu palielinājumam.

Mediķu algu jautājums pat pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas turpina karsēt politisko skatuvi - opozīcija un mediķu arodbiedrība prasa veselības ministres demisiju, bet valdības vadītājs pateicis stingru nē: ministrei jāturpina darbs un jāsakārto veselības nozare.

Partiju apvienība Attīstībai/Par!, kuru pārstāv gan veselības ministre Ilze Viņķele, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride, aicina premjeru un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātā budžeta izdevumu daļā. Šie 60 miljoni eiro būtu papildus nepieciešami no Saeimas nākamā gada budžetā jau apstiprinātā papildu finansējuma 60,1 miljona eiro. Jāatgādina, lai palielinātu mediķu algas solītajā apmērā, bija nepieciešami

120 miljoni eiro. Apvienība uzsver, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā nekā no budžeta izdevumu nelielas saprātīgas palielināšanas. Latvijai ir neliels budžeta deficīts, un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0,2 procentpunktiem IKP ir iespējama. Apvienība atsaucas uz Eiropas Komisijas analītisku dokumentu. «Lai arī Latvijas valdības iesniegtajā budžeta plānā veselības aprūpes finansējuma pieaugums tiek pasniegts kā viens no lielākajiem rīcībpolitikas pasākumiem, šis pieaugums ir izteikts nominālos skaitļos. Veselības aprūpes finansējuma bāze neatspoguļo demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un izmaksu pieaugumu. Tas nostāda veselības aprūpi īpaši nelabvēlīgā situācijā iepretim citām nozarēm budžeta apspriešanā,» teikts EK analīzē. Lielai daļai ES valstu gan budžeta deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai, tomēr EK nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm, norāda Latvijas politiķi. Latvijas budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks nekā Beļģijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai. «Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017.-2019. gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020. gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos,» uzskata I. Viņķele. Viņasprāt, valdībai jārīkojas neordināri. Ministre arī norāda, ka premjeram, kurš prasa nozares sakārtošanu, ir iesniegti gan attīstības, gan reformu plāni.

Pagājušās nedēļas beigās pēc valdību veidojošo partiju kopsēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš sacīja, ka neatbalsta budžeta deficīta palielināšanu, jo tas nav saprātīgs risinājums un nebūtu sabiedrības interesēs. «Tas, kas ir mūsu kopējās interesēs, ir uzdevumi, kas jāveic katram ministram. Viens otrs pārprot, ka ministra uzdevums ir prasīt naudu, bet ministram ir jāveic savi uzdevumi un jāpiedāvā veidi, kā situāciju sakārtot,» izteicās premjers. Lai arī K. Kariņš paudis neapmierinātību ar veselības ministres darbu, pēc šīs politiskās tikšanās viņš uzsvēra, ka koalīcija noraida šādu pieprasījumu un ministrei ir jāturpina darbs. Visa koalīcija vienbalsīgi esot pret demisijas pieprasījumu.

Līdztekus politiskajām diskusijām veselības nozares stratēģiskā padome apspriedusi, kā sadalīt to, kas vismaz nākamā gada budžetā ir piešķirts. Veselības ministrija skaidro, ka papildu finansējums ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai ļaus nākamgad zemākās mēnešalgu likmes ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm, māsu palīgiem un citiem mediķiem palielināt par desmit procentiem. Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim - tieši zemāko algu palielināšanai, Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēs līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Šādu pamatprincipu papildus naudas sadalījumam noteikusi Veselības ministrija, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Veselības ministrijas mērķis ir arī turpināt nodrošināt darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām stacionārā veselības aprūpē lielākā apmērā, lai stacionārām ārstniecības iestādēm nodrošinātu finansējumu obligāto piemaksu segšanai darbam diennakts režīmā. Desmit procentu algas pieaugums plānots arī ģimenes ārstiem, Veselības ministrijas padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem. «Kopumā tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugtu par 108 eiro, tas ir, no 1079 eiro, kas ir šogad, līdz 1187 eiro 2020. gadā, bet sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinātos par 71 eiro - no 714 uz 785 eiro,» stāsta O. Šneiders.