Maksātnespējīgās “PNB bankas” jaunie akcionāri, kas publiski pauda apņēmību investēt bankā iespaidīgus naudas līdzekļus, pirms bankas slēgšanas noformējuši sev aizdevumu un to neatdod, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.
Pusotru mēnesi pirms Eiropas Centrālā banka nolēma aizvērt “PNB banku” Latvijā bankas īpašnieks Londonā dzīvojošais Grigorijs Guseļņikovs savas akcijas pārdeva investoru grupai ar Ēģiptē dzimušo ASV pilsoni Rodžeru Tamrazu priekšgalā. Tamrazs darbojies gāzes, naftas un banku sektoros, 90.gados presē pavīdējis kā pretrunīgs ASV Demokrātu partijas donors.
Pēc ECB augusta lēmuma “PNB banku” slēgt Tamrazs intervijās klāstīja, ka ir gatavs bankā ieguldīt desmitiem miljonus eiro, bet lūdza vēl nedaudz laika. Taču, iespējams, investoriem brīvas naudas nemaz nebija.
Par to liecina fakts, ka Tamraza grupa “PNB bankā” aizņēmusies naudu, to neatdod un tādēļ bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš viņus iesūdzējis tiesā. Tiesas sēdes nozīmētas uz nākamā gada septembri.
“Viņi saņēma nauda līdzekļus, viņi naudas līdzekļus nav atmaksājuši, tāpēc prasība ir celta,” skaidro Krastiņš. Viņš gan neatklāj, cik liels kredīts ticis izsniegts.
Neoficiāla informācija, kas ir raidījuma rīcībā, liecina, ka Tamrazs kopā ar citiem bankas pircējiem aizņēmušies ap 500 tūkstošiem eiro. Tā ir niecīga summa investoriem, kas spējuši nopirkt banku un it kā bijuši gatavu tajā iepludināt prāvus naudas līdzekļus.
Aizdevums Tamrazam varētu būt izsniegts, lai iegādātos akcijas kompānijā “Petrel Resources”. Kompānijai ir grandiozi plāni par gāzes un naftas ieguvi Irākā un Ganā. Un šo ceturtdien Tamraza grupa arī ieguva vairākumu kompānijā “Petrel Resources”.
Tamrazs un viņa sabiedrotie neatsaucās LTV lūgumam aizņemšanos “PNB bankā” komentēt.
Bankas maksātnespējas administrators Krastiņš vēl vērtē bankas valdes un padomes atbildību gan par šo kredītu, gan citiem lēmumiem. Bet “de facto” zināms, ka kāds jau ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu pārbaudīt bankā pieņemtos lēmumus. Banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgu komisija (FKTK) neatklāj, vai lūdzis bankas vadības rīcību izmeklēt.
“Uzraugs vienmēr tad, kad saredz nepieciešamību, vēršas tiesībsargājošās iestādēs, bet par jūsu jautājumu es atturēšos komentāru sniegt,” saka FKTK uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure.
Jāatzīmē, ka “PNB bankas” bankas padomē strādāja arī visai prominenti cilvēki - bijušais Vācijas izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hanings un bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Bankas maksātnespējas administrators šonedēļ publicēja mēneša pārskatu, un no tā izriet, ka bankas aktīvi mēneša laikā būtiski samazinājušies. Lielākais kritums ir kredītu sadaļā. Ja septembra beigās “PNB” kredīti bija novērtēti 210,5 miljonu eiro apmērā, tad oktobra beigās - tikai 125,5 miljonu. Mēneša laikā kredīti kļuvuši 85 miljoniem eiro jeb 40% nevērtīgāki.
“Tas kredītportfelis nav tik labs kā sākumā varbūt visiem likās. Diemžēl sanāk, ka ir jāveido uzkrājumi. Mūsu ieskatā pilnībā atgūt šos kredītus nebūs iespējams,” secina maksātnespējas administrators Krastiņš.
Kritums kredītu sadaļā radies pārvērtējot tikai aptuveni 10 lielākos izsniegtos kredītus. Starp tiem ir bankas aizdevumi viesnīcu ķēdei Krievijā, kura vēl pirms dažiem gadiem nesa “Hilton” vārdu. Viesnīcas Permā, Kirovā un Jekaterinburgā agrāk piederēja struktūrai, kas bija tuva Kirovas apgabala gubernatoram Ņikitam Beliham, rakstīja Krievijas mediji. Šobrīd Belihs kolonijā izcieš cietumsodu par kukuļņemšanu, bet viesnīcas nonākušas kāda itāļa Džordano Bori pārziņā.
Neraugoties uz to, ka “PNB banka” ir aizvērta, banku uzraugs vienalga izvairās sīki iztirzāt situāciju bankā. Var noprast, ka aktīvu kritumu varējis ietekmēt gan ekonomiskais stāvoklis tajā pašā Krievijā, gan vērtēšanas mērķis.
“Ja banka ir atzīta par maksātnespējīgu, tad šī vērtēšanas metode ir no skatu punkta, ka darbība vairs netiek turpināta un šie aktīvi ir pēc iespējas ātrāk jāpārdod, lai norēķinātos ar kreditoriem,” skaidro FKTK padomes locekle Dambure.
Administrators ir tikai sācis kredītu vērtēšanu, un ja bankā atklāsies bēdu ieleja, tad pastāv risks, ka noguldījumu garantiju fonds, no kura izmaksāta nauda mazajiem noguldītājiem, varētu nesaņemt visu naudu atpakaļ. Pašlaik vēl šāda situācija nav iestājusies.