Trūcīgo iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai tiek sniegts atbalsts ne tikai garantēto naudas pabalstu izteiksmē, bet arī dažādu pakalpojumu un atvieglojumu veidā, komentējot tiesībsarga Jura Jansona pieteikumu Satversmes tiesā (ST), norādīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.
Jau vēstīts, ka oktobra sākumā tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā, lūdzot noteikt, ka esošais garantētais minimālo ienākumu līmenis ir neatbilstošs Satversmei.
Vēlāk Jansons vērsās ST par Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra neatbilstību Satversmei un tiesa par to jau ir ierosinājusi lietu. Tāpat kā pamatlikumam neatbilstoši apstrīdēti valdības noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.
Vienlaikus Jansons aizvadītajā nedēļā paudis, ka nākamā gada budžeta veidošanai nav pieiets sociāli atbildīgi, līdz ar to nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies. Viņaprāt, tagad dažādi palielinājumi notikuši pēc pārpalikuma principa.
Komentējot tiesībsarga nostāju, LM norādīja, ka valsts vai pašvaldības sniegtajam atbalstam iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir jābūt ekonomiski pamatotam un samērīgam ar visas sabiedrības interesēm. Tāpat, veicot grozījumus pabalstu sistēmā, ir jāsaglabā tā atbilstība finansiālajām iespējām, saglabājot personas motivētu iesaisti darba tirgū un sekmējot iedzīvotāju spēju gūt patstāvīgus ienākumus un nodrošinot atbilstošu labklājības līmeni.
Zariņš minēja, ka LM jau 2014.gadā izstrādājusi ieceri "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu", kuras mērķis ir ieviest minimālā ienākuma līmeni, kas noteikts samērīgi ar vidējiem mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem. Koncepcijas ieviešanai tika izstrādāts politikas plānošanas dokuments "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam", kas konceptuāli atbalstīts Ministru kabinetā.
Viņš norādīja, ka Plānā ietverto pasākumu ieviešana ar 2020.gadu netiks nodrošināta pilnā apmērā, bet, neskatoties uz to, LM ir pārliecināta, ka pašreizējie grozījumi veicinās personu ar viszemākajiem ienākumiem dzīves līmeņa uzlabošanos, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanos sabiedrībā kopumā.
Zariņš atgādināja, ka valsts budžeta veidošanas procesā, atbilstoši finansiālajām iespējām un valdības prioritātēm, tika pieņemts lēmums no 2020.gada paaugstināt atbalstu personām ar invaliditāti kopš bērnības līdz 122,69 eiro, kā arī paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā un minimālās vecuma un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi līdz 80 eiro.
Tāpat 2019.gada 15.maijā tika panākta ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās no 2020.gada 1.janvāra palielināt garantētā minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 64 eiro katram mājsaimniecības loceklim līdzšinējo 53 eiro vietā. Ministrijas pārstāvis norāda, ka tādējādi tiek iezīmētas pozitīvas tendences finansiālā atbalsta palielināšanai iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem.
Slieksnis, no kura ģimeni vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīst par trūcīgu gan nākamgad nemainīsies. Tiesībsargs iepriekš uzsvēra, ka trūcīguma slieksnis Latvijā saglabāsies 128 eiro, turklāt viņam nešķiet normāli tas, ka esošā sistēma paredz, ka persona pat ar 1 eiro lielākiem ienākumiem atbalstam vairs nekvalificējas.
