Visi iepriekš Tiesībsarga biroja un Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) redzeslokā nonākušās, privātās pusaudžu sociālās rehabilitācijas iestādes "Bērnu Oāze" bijušie audzēkņi, kas piekrita psiholoģiskai izpētei, uzrāda agrīnā bērnībā piedzīvotu nolaidību un emocionālo vardarbību ģimenēs, turklāt nozīmīgas psiholoģiskās problēmas ir radījusi arī atkārtota uzturēšanās vietas maiņa, šodienas bērnu aizsardzībai veltītajā konferencē pavēstīja "Centrs Dardedze" pārstāve Laila Balode.
"Centram Dardedze" tirgus aptaujas rezultātā tika uzticēta 27 "Bērnu Oāzes" bijušo audzēkņu psiholoģiskā izpēte un atzinuma sniegšana.
Kopā no 27 jauniešiem, kas nonāca "Centrs Dardedze" redzeslokā, tikai 15 piekrita psiholoģiskai izpētei. Astoņos gadījumos jaunieši atteica dalību psiholoģiskajā izpētē. Centra pārstāve norādīja, ka tika minēti dažādi argumenti, tajā skaitā jaunieši norādījuši, ka jau iepriekš konkrētām institūcijām snieguši atbilstošo informāciju. Savukārt trīs gadījumos jaunieša vietā dalību izpētē atteica aizbildņi vai institūcijas.
Balode stāstīja, ka psiholoģiskās izpētes rezultāti norāda uz jauniešu pārlieku agresivitāti, empātijas trūkumu, zemu mācību motivāciju, impulsivitāti, kā arī atkarību izraisošu vielu lietošanu ikdienā un zemu pašvērtējumu.
Runājot par psihologu secinājumiem, Balode pieminēja kādu 17 gadus vecu jaunieti, kurš, neskaitot konkrētas iepriekš minētās psiholoģiskās disfunkcijas, arī lieto dažādas psihoaktīvās vielas, piemēram, amfetamīnu.
Centra pārstāve arī stāstīja par kādu notiesātu pusaudzi, kurš psihologiem pavēstīja par savu ieceri novilcināt tiesas procesu tik ilgi, lai nepilngadīgo kolonijas vietā varētu doties uz pieaugušo cietumu, kur apstākļi, viņaprāt, esot labāki.
Viņa informēja, ka nozīmīgas psiholoģiskās problēmas visiem jauniešiem ir radījusi arī atkārtota uzturēšanās vietas maiņa, kas rezultējās kā piesaistes traucējumi. Tāpat četros no visiem gadījumiem jaunieši stāstīja par vardarbību bioloģiskajā ģimenē. Trīs jaunieši kādu laiku ir auguši audžuģimenēs, divi no šiem pusaudžiem tur tika pakļauti fiziskai vardarbībai.
Turklāt atklājies, ka visi jaunieši kopumā bija uzturējušies vismaz divos bērnu namos vai līdzīgās iestādēs, savukārt trīs gadījumos jaunieši sava mūža laikā bija kopā nonākuši četrās institūcijās.
Lai gan centra pārstāve piebilda, ka sistēmas rezultāti ne vienmēr ir slikti, viņas mērķis konferencē bija mudināt klātesošos adresēt problēmas par kurām liecina iepriekš minētie gadījumi. Kā vienu no potenciālajiem iemesliem viņa minēja sadarbības trūkumu starp atbildīgajām institūcijām. Lūgta sniegt ieteikumu, par to kā šiem pusaudžiem palīdzēt, viņa sacīja, ka lietderīgāk būtu laicīgi palīdzēt šo jauniešu bērniem.
Konferencē "Centra Dardedze" projektu vadītāja Estere Glūdiņa runāja par ārpusģimenes aprūpē dzīvojošo jauniešu pieredzi un atziņām, kas nākušas no pārrunām ar četriem jauniešiem, kas dzīvojuši audžuģimenēs vai institūcijās.
Viņa sacīja, ka vairums stāstīja par darbu, kas viņiem bija jāveic priekš audžuvecākiem. Dažos gadījumos jaunieši stāstīja par fizisku vardarbību, sadalījumu starp bioloģiskajiem un pieņemtajiem bērniem, emocionālu vardarbību, kaitējošu seksuālu uzvedību un vienā gadījumā tika minēts arī tas, ka audžuvecāki grieza matus, lai disciplinētu bērnu.
Tāpat jaunieši apgalvoja, ka skola ir bijusi veids kā izbēgt no audžuģimenes vides, sacīja Glūdiņa. Neskatoties uz minēto jaunieši uzskatīja, ka audžuģimene ir labāka nekā institūcija.
Runājot par pozitīvo, Glūdiņa norādīja, ka jauniešiem tomēr sanācis veidot labas attiecības ar bioloģiskajiem bērniem.
Par agrīnās attīstības fāzes nozīmi konferencē runāja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) konsultatīvās nodaļas psihologs Vineta Laizāne, kura uzsvēra līdz divu gadu vecumam piedzīvoto notikumu un apstākļu ietekmi uz tālāko cilvēka dzīvi.
Savukārt Latvijas Tiesnešu mācību centra pētniece Ilona Kornberga stāstīja par starpinstitūciju sadarbības nozīmi un, salīdzinot Latvijas gadījumu ar Zviedriju, Īriju, Nīderlandi un Apvienoto Karalisti, norādīja uz Latvijas sistēmas trūkumiem, tajā skaitā, horizontālās sadarbības nepietiekamību.
Kā ziņots, SIA "Bērnu oāze" bija iestāde, kas nodrošināja sociālo rehabilitāciju bērniem ar uzvedības traucējumiem, šī gada laikā tā ir vairākkārt nonākusi sabiedrības uzmanības centrā, jo tika konstatēta virkne bērnu tiesību pārkāpumu, aģentūrai LETA apliecināja IKVD un Tiesībsarga birojā.
"Bērnu oāzē" daļai pusaudžu uzvedības korekcijas programma ilgstoši nozīmējusi pilnīgu izolāciju no sabiedrības, ierobežotu saziņu ar pasauli "žoga otrā pusē", ierobežotas iespējas iegūt izglītību un ierobežotas iespējas integrēties sabiedrībā, vēstīja Latvijas Televīzija.
Kā ziņots, šī gada sākumā Tiesībsarga birojs un IKVD SIA "Bērnu oāze" filiālē "Mākoņkalns", kas nodrošina sociālo rehabilitāciju bērniem ar uzvedības traucējumiem, konstatēja virkni bērnu tiesību pārkāpumu.
Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka ir radušās aizdomas, vai ar pusaudžiem, kas nokļuvuši šajā iestādē Ludzas novadā Istalsnas ciemā, lai koriģētu viņu antisociālo uzvedību, vispār kāds nodarbojas, kā arī par to, vai tiek nodrošinātas izglītības iespējas. Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, turp vismaz 16 pašvaldības esot nosūtījušas tā sauktos grūti audzināmos pusaudžus.
"Bērnu oāzē" daļai pusaudžu uzvedības korekcijas programma ilgstoši nozīmējusi pilnīgu izolāciju no sabiedrības, ierobežotu saziņu ar pasauli "žoga otrā pusē", ierobežotas iespējas iegūt izglītību un ierobežotas iespējas integrēties sabiedrībā, vēstīja Latvijas Televīzija.
Viens no iestādes īpašniekiem Sergejs Maksimovs gan norādīja, ka uzvedības korekcijas programmai esot labi rezultāti, bērni iegūstot izglītību un atgriežoties savās pašvaldībās.
IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts aģentūrai LETA pastāstīja, ka pārbaudes laikā IKVD konstatēja virkni "neapmierinošu lietu". "Izglītības process nav sakārtots, nav skaidrs, kas bērniem ir vai nav mācīts," viņš teica.
Viņš pastāstīja, ka izglītības pakalpojumus "Bērnu oāzes" filiālē "Mākoņkalns" vismaz daļai bērnu nodrošina Pildas pamatskola. Institūciju veiktās pārbaudes laikā konstatēts, ka pedagogi uz iestādi nav gājuši, tādējādi nenotiekot arī noteiktajām mācībām. Zīvarts pastāstīja, ka iestādē norādīja uz citām izglītības ieguves formām - mājmācību un tālmācību, taču šādas izglītības formas minētās iestādes programmās nav noteiktas.
Tāpat iestādē netika veikta izglītojamo kavējumu uzskaite, kas radīja situāciju, ka, nezinot par mācību kavējumiem, citas iestādes nav varējušas laikus iesaistīties situācijas risināšanā, skaidroja IKVD pārstāvis.