Aprit seši gadi kopš Zolitūdes traģēdijas; piemiņas pasākumus nerīkos

Šodien aprit seši gadi, kopš Zolitūdē sabruka lielveikals "Maxima", laupot 54 cilvēku dzīvības.

Protestējot pret ilgo traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu, biedrība "Zolitūde 21.11." šogad nerīkos nelaimes piemiņas pasākumus, aģentūrai LETA pavēstīja biedrības pārstāve Regīna Ločmele-Luņova (S).

Vienlaikus biedrības pārstāvji plkst.17.30 pulcēsies traģēdijas norises vietā. Pēc Ločmeles-Luņovas teiktā, līdzi, visticamāk, tiks ņemti arī plakāti, kuri tika izmantoti protestējot pie Administratīvās apgabaltiesas nama šī gada oktobrī.

"Nekas šī mēneša laikā nav mainījies un nekāda reakcija pēc piketa nav bijusi. Tiesa ir atlikta un tieslietu ministrs neko mums nav paskaidrojis," sacīja biedrības pārstāve, norādot, ka lēmums nerīkot piemiņas pasākumu ir kā atkārtots protests no biedrības puses.

Viņa norādīja, ka traģēdijas norises vietā pulcēsies "tie, kuri to uzskata par pienākumu paši sev". Patlaban no publiskām amatpersonām par savu ierašanos biedrību informējis tikai Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Kā ziņots, 21.oktobrī pie tiesas ēkas Baldones ielā 1a norisinājās Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības "Zolitūde 21.11." rīkotā protesta akcija, kas organizēta, jo biedrība uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana.

Biedrība paziņojumā masu medijiem uzsvēra, ka "Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas process joprojām atrodas pirmās instances izskatīšanas stadijā un 2019.gada laikā tajā nav noticis ievērojams progress".

2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājs nesaskata apstākļus, kas liecinātu par Zolitūdes traģēdijas krimināllietas neattaisnotu izskatīšanas novilcināšanu, savukārt tiesa pieļauj, ka lietu varētu pabeigt iztiesāt 2020.gada pirmajā pusē.

Šodien aprit seši gadi, kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process patlaban ilgst trīs gadus un septiņus mēnešus. Tiesneses Dzintras Zemitānes darbnespējas dēļ kopš septembra vidus nav notikušas ieplānotās Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdes, taču tagad nākamā tiesas sēde paredzēta 26.novembrī.

Viens no apsūdzību uzturošajiem prokuroriem Agris Skradailis aģentūrai LETA teica, ka valsts apsūdzības vērtējumā tiesvedības process virzās uz priekšu tik raiti, cik vien tas ir bijis iespējams.

Prokuratūras ieskatā izprotama ir cietušo, procesā iesaistīto personu, kā arī visas sabiedrības vēlme pēc iespējas ātrāk sagaidīt pirmās instances tiesas spriedumu, tomēr vienlaikus tiesas procesa gaitā ir jārēķinās arī ar dažādiem objektīviem šķēršļiem, kas var kavēt lietas virzību.

Kriminālprocesa likumā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tajā pašā laikā saprātīgais termiņš ir nepārprotami saistīts ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, kā arī procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu, skaidroja Skradailis.

Valsts apsūdzība nesaskata apstākļus, kas liecinātu par neattaisnotas novilcināšanas pazīmēm. "Uzskatām, ka tiesas organizētā krimināllietas iztiesāšana jau no pirmās tiesas sēdes ir virzīta, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku lietas iztiesāšanas procesu," norādīja prokurors.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban nav pamata uzskatīt, ka 26.novembrī paredzētā tiesas sēde varētu nenotikt. Gadījumā, ja līdz 26.novembrim sasirgusī tiesnese tiks aizstāta ar rezerves tiesnesi, lietas iztiesāšana turpināsies un tiks pabeigta jaunā tiesas sastāvā.

Šādā gadījumā lietas virzība būs atkarīga no katra tiesneša neplānotas prombūtnes. Ņemot vērā to, ka lietas pabeigšanas termiņš ir saistīts ne tikai ar tās apjomu, juridisko sarežģītību, iesaistīto personu attieksmi un citiem objektīviem apstākļiem, neesot iespējams prognozēt konkrētu lietas pabeigšanas laiku. Raugoties optimistiski, tiesas sastāvs pieļauj, ka lietu pirmās instances tiesā varētu pabeigt iztiesāt 2020.gada pirmajā pusē.

Apsūdzētā ēkas būvinženieris Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA teica, ka, viņaprāt, tiesas process no tiesas puses organizēts samērā raiti, lai gan ir bijuši vairāki faktori, kas kavējuši ātrāku lietas izskatīšanu.

Zvejsalnieks uzskaitīja, ka, pirmkārt, aizstāvjiem bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, lai iepazītos ar daudziem dokumentiem, kurus iepriekš prokuratūra nebija pievienojusi lietai. Otrkārt, tiesas procesā bijis liels daudzums liecinieku, kurus prokuratūra lūgusi nopratināt, lai gan Zvejsalnieka ieskatā nav bijis lietderīgi pratināt katru veikala pārdevēju un krāvēju, jo tie snieguši vienveidīgas liecības. Treškārt, prokurori grozīja apsūdzību, kas nozīmēja, ka atkal jānopratina atsevišķi liecinieki.

"Nu un tagad tiesneses saslimšana. Manuprāt, tiesa no savas puses organizējusi tiesas procesu tik raiti, cik to varēja izdarīt. Procesa dalībnieki disciplinēti tika turēti, nebija vaļības," uzsvēra Zvejsalnieks.