Expo kaislībās latvieši mēģina uzminēt ķīniešu gaumi
Lai Latviju prezentētu Ķīnā notiekošajā starptautiskajā izstādē EXPO 2010, tika nolemts atteikties no tradicionālajiem paņēmieniem un lielāka vērība pievērsta interneta iespējām. Informācija par Latviju paviljona blogā pieejama latviešu, angļu un krievu valodā.
"Bukletu vai citu fizisku izdales materiālu izveide netika plānota, ņemot vērā milzīgo apmeklētāju skaitu, kas minētos materiālus vairākumā gadījumu izmetīs, kā arī pētījumi, ka Ķīnā sabiedrība drīzāk uzticas interneta medijiem, tādēļ kā galvenais informācijas kanāls tika izvēlēts internets, sociālie tīkli un audiovizuālie materiāli paviljonā," Neatkarīgo informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce.
V. Vilistere-Lāce stāsta, ka SIA Aerodium iesniegto reklāmas un sabiedrisko attiecību koncepciju apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadītajā World Expo vadības grupas sēdē pērnā gada decembra beigās. Tā paredz, ka Latvijas un tās paviljona popularizēšanai tiek izmantoti netradicionāli paņēmieni – īpašie notikumi, pasākumi, mediju ziņu izplatīšana, nevis, piemēram, reklāma TV un medijos. LIAA tuvākajā laikā veikšot SIA Aerodium iesniegto atskaišu analīzi, lai izvērtētu reklāmas un sabiedrisko attiecību koncepcijas atdevi.
Atbilstoši koncepcijai, reklāmas budžets sadalīts vairākos projektos: Latvijas paviljona grafiskās identitātes izstrāde un interaktīvais risinājums; bloga (www.latvijaexpo2010.lv) izstrāde, satura izveide, satura regulāra atjaunošana un tulkošana angļu un krievu valodā; mājaslapas www.latviaexpo2010.lv izstrāde, satura izveide, satura regulāra atjaunošana un tulkošana angļu, krievu, spāņu un ķīniešu valodā. Jāpiebilst, ka šādu adresi un lapu neizdevās atrast. Reklāmai paredzētajās izmaksās iekļauts arī mārketinga speciālista atalgojums, uzturēšanās, transporta un telekomunikāciju izdevumi, viņa piecu brīvprātīgo palīgu telekomunikāciju izdevumi, kā arī paviljona piecu darbinieku ceļojuma izdevumi un uzturēšanās Šanhajā. Viņi mainās ik pēc diviem mēnešiem.
Jaunā ķīniešu paaudze angļu valodu tiešām prot, un var pieņemt, ka viņus ieinteresētu internetā pieejamā informācija par Latviju. Iespējams, angļu valodu zina arī uzņēmēji un valsts bagātākie iedzīvotāji, taču vai tādēļ viņi brauks uz Latviju? Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Silenieks Neatkarīgajai stāsta par kādu nesen notikušu izstādi Ķīnas galvaspilsētā Pekinā, kurā piedalījās Rīgas brīvosta. Sarunājoties ar vietējiem uzņēmējiem, viņš secinājis, ka ķīniešus nevar ieinteresēt aicinājums – brauciet kaut kur, piemēram, uz nezināmo Latviju! Ķīniešu uzņēmēji atzinuši – ja Ķīnā būtu Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība, viņi tajā vismaz ieietu. Ja tur būtu informācija ķīniešu valodā – vēl jo labāk.
