Madonas sociālajā dienestā atklājies gadījums, kad sociālā darbiniece saņēmusi dāvinājumu no vientuļa sirmgalva, ko viņa nedrīkstējusi darīt, jo ir amatpersonas statusā. Situācija nākusi gaismā, jo vientuļajam sirmgalvim pēc nāves negaidīti uzradušies radinieki, kas pieprasīja pārbaudīt dienesta darbinieces rīcību, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Sociālā darbinieka misija ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem. Viņu darbam ir kopīga iezīme ar mediķiem - cilvēki vēlas pateikties par palīdzību. Taču sociālais darbinieks ir amatpersona, par palīdzēšanu saņem algu un dāvanas pieņemt nedrīkst. Dāvanas un pateicības ir diskrēta lieta. Ja aprūpējamais ir vientuļš sirmgalvis, tad par sociālā darbinieka neētisku rīcību vai pat likuma pārkāpšanu uzzināt nav iespējams.
Pēdējos dzīves gadus Jāzeps Pudulis dzīvoja sociālajā dzīvoklī Mētrienas pagasta centrā. Mitekli sociālajā mājā, kur palikt pa ziemu, māksliniekam izkārtoja sociālā darbiniece Rita Šuvcāne. Dāvanā no aprūpējamā viņa bija saņēmusi vecu folksvāgenu, grāmatas, gleznas un bankas kontā esošos pāris tūkstošus eiro. Darījums noslēgts pie pašvaldības bāriņtiesas darbinieces, kuras kabinets bija blakus sociālās darbinieces darba vietai.
2017.gada vasarā pēc medikamentu pārdozēšanas Pudulis nomira. Uz viņa bērēm neaicināti sabrauca radi. Viņiem radās aizdomas, ka manta pie sociālā dienesta darbinieces nav nonākusi likumīgi. Tāpēc uzrakstīts iesniegums policijai. Jāzepa Puduļa radinieks Einārs raidījumam "Nekā personīga" norāda: "Iemesli ir vairāki. Sociālās darbinieces attieksme. Bēru procedūrā un pie bēru galda. Aizskarošas frāzes adresētas uz mūsu pusi. Fakts, ka kaut kas norakstīts trešajai personai tieši sociālajai darbiniecei bija pamats aizdomām, jo paskaidrojumi arī nekādi netika doti saistībā ar šo lietu."
Šuvcāne ir pārliecināta, ka likumu nav pārkāpusi. Viņai ar veco vīru izveidojušās labas attiecības, bieži viņu apmeklējusi, palīdzējusi vairāk, nekā to prasa darba pienākumi. Dāvināšanas iniciators bijis Pudulis, jo mantinieku viņam neesot un valstij atstāt mantu nevēloties. Brāļu bērnus viņš neesot gribējis redzēt, arī uz savām bērēm aicināmo personu sarakstā tos nav ierakstījis.
"Viņš bija vientuļais pensionārs bez apgādniekiem. Bērnu viņam nebija. Viņam visi radinieki, kas bija, māsas brāļi, mamma, tētis, visi bija miruši. Jāzeps man uzticēja pēdējos savas dzīves gadus, pavadīt kvalitatīvi. Viņš man uzticējās kā fiziskai personai, nevis kā amatpersonai. Tas, ka es biju sociālā darbinieka pienākumu izpildītājs tajā laikā, diemžēl, tā sakrita," pauž Šuvcāne.
Pirms dāvanas pieņemšanas Šuvcāne nav informējusi dienesta vadību par savādo situāciju. Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš to uzzinājis pēc vairākiem gadiem no mirušā klienta radiem. Ar darbinieci veiktas pārrunas. Par citiem gadījumiem, kad klienti apdāvina darbiniekus, dienestā neesot zināms. "Mēs nesaredzam, ka šis ir tik smags pārkāpums, ka tur būtu kādas soda sankcijas jāpieņem, vēl jo vairāk man nav pamata neticēt, ka tas ir nezināšanas vai līdz galam nesaprašanas dēļ, kas ir novēršama lieta, un kas ir novērsta. Vairāk šis cilvēks tādas kļūdas neatkārto un viņš ir labs darbinieks," uzsver Riekstiņš.
Pēc Puduļa radinieku iesnieguma dāvināšanu pārbaudīja arī Madonas policija un prokuratūra. Krāpšanu izmeklētāji nesaskatīja, bet to, vai amatpersona drīkstēja pieņemt dāvinājumu un pēc tam lemt par klientu, apgāja.
Madonas rajona prokuratūras prokuros Jānis Kajaks norāda, ka dāvinājuma pieņemšana vai nepieņemšana, pildot dienesta pienākumus, ir ētikas jautājums, līdz ar to nav pamata vērtēt, vai sociālais darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pieņemt dāvinājumus.
Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Moors uzsver: "Sociālā darba profesijas ētiskie principi un normas nosaka to, ka Nedrīkst pastāvēt duālas attiecības starp sociālo darbinieku un klientu. Ko tas nozīmē, tas nozīmē attiecības sociālā darba kompetences jomā un kādā citā privātā jomā, tādā veidā, ka tas var ietekmēt lēmumu, vai pastāv aizdomas, ka tas varētu ietekmēt lēmumu. Šeit ir tādi kā divi aspekti. Viens ir divu personu attiecības, otrs ir profesijas prestižs kā tāds, kurš varētu tikt grauts, ja pastāvētu šādas aizdomas. "
Tā kā sociālais darbinieks ir amatpersona, viņa darbības jāvērtē arī atbilstoši interešu konflikta novēršanas likumam. Ja konstatē pārkāpumu, atkarībā no tā smaguma var būt administratīvā vai kriminālatbildība.
