Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Latvijā

SIF par lielu naudu dara jebko un neko

© lpr.gov.lv

Par pēdējā laika skandalozāko mazo valsts pārvaldes iestādi kļuvis Sabiedrības integrācijas fonds, kura vadībā kompetenta žūrija lēmusi iecelt līdzšinējo fonda grantu saņēmēju un ministra Jura Pūces sievu Zaigu Pūci.

Tomēr līgums ar viņu nevar būt noslēgts, kamēr pašreizējā SIF sekretariāta direktore Aija Bauere slimo. Turklāt fonda padomei no KNAB atsūtītās vēstules tā arī netapa skaidrs, vai Pūču ģimenei ir interešu konflikts vai nav.

Par to, ka SIF darbībā ir nepieciešamas steidzamas pārmaiņas, politiķi sāka runāt jau pērn. Fonds īstenoja vairākas sabiedrībā nesaprastas sociālas aktivitātes un saņēma pārmetumus par dīvainībām naudas dalīšanā. Tas dara vienlaikus visu ko - reklamē migrāciju, iecietību pret atšķirīgām seksuālām interesēm, dala naudu medijiem un pārtikas pakas trūkumcietējiem, taču visās šajās darbībās trūkst skaidra fokusa uz sasniedzamo mērķi. Netrūkst vienīgi naudas.

Sile pietuvināto barošanai

Caur SIF no dažādām vietējām, Eiropas Savienības un sadarbības valstu fondu programmām tiek administrēti desmiti miljonu eiro. Šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ viena no mazākajām valsts iestādēm izpelnās tādu interesi un politisko līdzdalību visaugstākajā līmenī. Te dabūjama nauda pietuvināto sabiedrisko organizāciju, pietuvināto mediju un tā dēvēto mīksto projektu veicēju un pētnieku barošanai.

Pirmā valsts programma Sabiedrības integrācija Latvijā, kas tapa 1999. gadā, ar jēdzienu «integrācija» saprata pamatā etnisko aspektu:

«No padomju laikiem Latvija ir mantojusi vairāk nekā pusmiljonu ieceļotāju, daudzi no viņiem aizvadīto gadu laikā nav iekļāvušies Latvijas kultūras un latviešu valodas vidē, neizjūt saistību ar Latvijas valsti. Šādu saišu trūkst arī daļai Latvijas pilsoņu. Valsts attīstība var tikt ievērojami kavēta, ja pastāv atsvešinātība starp indivīdu un valsti, starp atsevišķām sabiedrības daļām, starp sabiedrību un valsti. Sabiedrības integrācija ir kļuvusi par aktuālu nepieciešamību.»

Ar fokusu uz genderingu

Ejot laikam, integrācijas jēdziena izpratne ir krietni paplašināta un runa vairs nav tikai par latviešu attiecībām ar krieviem. Šogad un nākamgad latviešu valodas apmācībai nauda nav atvēlēta vispār. Toties, vadoties no SIF programmu varavīksnes, jāsecina, ka Latvijā nepieciešams pie kaut kā integrēt citas sabiedrības grupas. Trūkumcietēju integrācijai kalpo trūkumcietēju pakas - līdz 2023. gadam 48,2 miljonu vērtībā. Dažādības veicināšanas programma ar 6,5 miljoniem reklamē migrantus un migrāciju, atbalstot velkamistu kampaņas. Un turpat nauda atvēlēta cīņai pret diskrimināciju vecuma, invaliditātes un dzimuma dēļ.

Šīs muļķības jāizbeidz

Pērn, kad izbrīns par šāda parauga aktivitātēm sakrājās lielā kaudzē, Nacionālās apvienības politiķi nāca klajā ar secinājumu, ka SIF nodarbojas ar muļķībām. Tērē tām miljonus un lēmumus pieņem necaurspīdīgā procesā. Tobrīd Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks pat rosināja fondu likvidēt, derīgos projektus nododot citām institūcijām, vai vismaz strukturāli reformēt.

Šobrīd par likvidāciju runāts netiek, un pagaidām arī vienīgā reforma ir līdzšinējās sekretariāta vadītājas nomaiņa pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces sievu, kas gan arī vēl nav zināms, kā noslēgsies. Sekretariātā informē, ka Zaigai Pūcei uz darbu jānāk 10. decembrī, un tad ar viņu varētu slēgt līgumu. Ja vien atnāks arī pašreizējā SIF vadītāja un uzrakstīs atlūgumu. Un pārsteigumus vēl var sarūpēt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, jo no tā atsūtītās skaidrojošās vēstules Pūcem īsti nav saprotams, būs tur interešu konflikts vai nē. Vēstulē garam likumu tekstu vārsmojumam noslēgumā seko šāds padoms: «Lai netiktu apšaubīta Jūsu darbības objektivitāte un neitralitāte, Birojs aicina Jūs rīkoties saskaņā ar Likuma 21. panta pirmās daļas 1. punktu, nekavējoties rakstveidā vēršoties pie Ministru prezidenta par Sabiedrības integrācijas fonda likumā Jums noteikto funkciju nodošanu citai valsts amatpersonai.»

Iestādei nepieciešama stratēģija

Ministrs tā arī darījis - lūdzis premjeru šādi rīkoties, taču Krišjānis Kariņš atteicis. Pūces vietā viņš nevienu nedeleģēs, jo uzskata, ka interešu un ētiska rakstura konflikts saglabājas. Tāpēc premjera ieskatā ministram Pūcem šobrīd būtu jāatstata sevi no SIF padomes locekļa amata pilnībā. Pagaidām gan SIF padomē nekādas personāliju izmaiņas nav notikušas un Pūces ministriju tajā joprojām pārstāv paša Pūces deleģētais valsts sekretārs Edvīns Balševics. Tā ir problēma, jo šādi Pūce var pastarpināti lemt par sievu. Caur savu pārstāvi pieņems darbā, saskaņos prēmiju, iedos atvaļinājumu utt. KNAB ar to diezin vai būs mierā. Kā un vai šis rēbuss tiks atrisināts, kļūs zināms pēc nākamās padomes sēdes. Bet, kas attiecas uz SIF darbības saturu, nākamā sekretariāta vadītāja Zaiga Pūce jau iepriekšējā sēdē darījusi zināmu, ka, pirmkārt, nepieciešams izstrādāt SIF darbības stratēģiju, lai tā atbilstu valsts plānošanas dokumentiem, tostarp Nacionālajam attīstības plānam un Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānam. Izrādās, ka pašlaik SIF nemaz nav spēkā esošas darbības stratēģijas. Acīmredzot no tā arī cēlusies līdzšinējā juceklīgā un bezmērķīgā darbošanās.