Bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) sašutis par premjera Valda Dombrovska (JL) izteikumiem par finansējuma samazinājumu slimnīcām un veselības aprūpei.
Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (JL) vakar žurnālistiem sacīja, ka iepriekšējā Veselības ministrijas vadība bija veikusi neproporcionāli lielus samazinājumus uz slimnīcu rēķina, tādēļ situāciju nācies risināt. Šodien valdība piešķīra papildu 26,2 miljonus latu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Ar šo naudu pakalpojumu sniegšanu būs iespējams nodrošināt līdz gada beigām.
Savukārt Eglītis medijiem nosūtītā paziņojumā raksta: "Par tādu bezkaunību un demagoģiju senākos laikos Dombrovskis būtu izpelnījies, ka iemetu cimdu viņam sejā, bet civilizētā sabiedrībā aicinu valdības vadītāju tik vien kā atzīt savu kļūdu un nestāstīt cilvēkiem muļķības vai vismaz paklusēt."
Bijušais veselības ministrs paziņojumā norāda, ka Ministru kabinets faktiski nolēmis atdod veselības aprūpei pagājušā gadā ar politisku nolūku atņemto finansējumu. Gavaram par to pienākas atzinība - viņš pratis uzstāt un pierādīt, ka veselības aprūpei naudas trūkst, ka strukturālās reformas veselības nozarē veiktas tik bargas kā nevienā citā un ietaupīt tajā tik daudz, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību, vairs nav iespējams. Ar 26,2 miljoniem latu līdz nākamajai valdībai pietiks. Taču bumerangs, kas ielaisto slimību, invaliditātes un mirstības veidā tagad ir smagā un sāpīgā lidojumā atpakaļ, ar to vēl apturēts nav, norāda Eglītis.
"Savulaik, būdams veselības ministrs, uzsvēru, ka medicīnas budžetu bezgalīgi cirpt nevar, jo tad nebūs iespēju nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcās. Teicu, ka vispirms jāattīsta ambulatorā aprūpe un tikai tad var ķerties klāt tik krasai slimnīcu pārprofilēšanai. Dombrovskis uz to reaģēja patoloģiskā mierā, jo viņu neinteresēja neaprūpēti un izmisuši pacienti, viņu interesēja politika," akcentē Eglītis, pārmetot premjeram, ka viņa politiskais mērķis medicīnas jomā tobrīd bija pats Eglītis un viņa piederība Tautas partijai.
"Viņš tēmēja uz mani, bet graujoši trāpīja Latvijas medicīnai. Vēl tagad atceros to asins garšu mutē, ar kuru piekritu strādāt Dombrovska valdībā pēc tam, kad demisionēja [Ivara] Godmaņa vadītais Ministru kabinets un pirmie sāpīgie taupības lēmumi jau bija pieņemti. Nospraudu savas sarkanās līnijas, un valdības veidošanas sarunās ar Dombrovski vienojāmies, ka veselības budžetā vairāk nekā 20 miljonus latu ietaupīt nevar un ka mediķu algas nav aiztiekamas vairāk kā par 10%. Šī noruna tika ignorēta - medicīnai bezierunu kārtībā atņēma 70 miljonus, algas apcirpa gandrīz uz pusi," atgādina Eglītis.
"Tāpēc es nespēju noticēt, ka valdības vadītājs, kurš pats ir atbildīgs par destruktīvo politiku pret veselības nozari, izplata viedokli, ka iepriekšējā Veselības ministrijas vadība esot veikusi neproporcionāli lielus samazinājumus uz slimnīcu rēķina, tādēļ situāciju nācies risināt. Ko tad, viņaprāt, vajadzēja darīt - atstāt bērnus bez palīdzības vai vēža slimniekus vairs neārstēt, vai zāles atņemt diabētiķiem, vai izlaist garīgi slimos no psihiatrijas klīnikām?" retoriski jautā Eglītis.
Viņš akcentē, ka, gan ilgus gadus strādājot kā praktizējošs medicīnas darbinieks slimnīcās, gan vadot ministriju, ir vienmēr aizstāvējis loģiskas pārmaiņas dažādos laikos pie dažādām valdībām. "Tomēr tik naidpilnu, rafinētu un bezatbildīgu izrēķināšanos ar saviem politiskajiem oponentiem, par cīņas lauku izvēloties sociāli ārkārtīgi jutīgo un profesionāli ļoti specifisko veselības nozari, nav nācies piedzīvot," paziņojumā medijiem norāda Eglītis.
Eglītis no veselības ministra amata demisionēja pērn jūnijā. Savā atkāpšanās rakstā Eglītis uzsvēra, ka nevar uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari situācijā, kad, pēkšņi un būtiski samazinot budžetu, valsts vairs nespēs nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju.
"Neradot sociālās aizsardzības sistēmu tiem pacientiem, kuriem līdzekļu trūkums jau tagad liedz saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, tālāki veselības budžeta samazinājumi nebija pieļaujami, jo tie ir nesamērīgi nozares sociālajai atbildībai. To es kā ārsts un veselības aprūpes vadības speciālists nevaru pieņemt," toreiz norādīja Eglītis.
Tagad Eglītis ir Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Viņš arī kandidē rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās no partiju apvienības "Par labu Latviju" saraksta.