Režisora un Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa izteikumus par "politisko maucību" attiecībā uz režisores Gaļinas Poļiščukas iesaistīšanos politikā politiskās apvienības "Par labu Latviju!" deputāta kandidāts Ainars Baštiks (LPP/LC) uzskata par gļēvulības un cinisma izpausmi.
"Mums visiem kopā šajā brīdī vajadzētu apstāties un uz mirkli apdomāt - kur ir pazudusi jebkāda elementāra cieņas izpratne mūsu starpā un cik daudz mēs esam gatavi upurēt uz savstarpējo kašķu, cīņu un ambīciju altāra," raksta Baštiks.
Viņš aicina pārdomāt par atbildību, kas esot gan Hermanim, kurš "ņirdzīgi" pazemojis režisori publiskajā telpā, medijiem, kuri šos pazemojumus esot pārpublicējuši, kā arī visai sabiedrībai, kura šos paziņojumus liekot lasīt Poļiščukas meitai.
Pēc viņa domām, šis gadījums rāda arī kopējo sabiedrības attieksmi pret sievietēm un mātēm. Nekādas māmiņu algas, nekādi fondi un pabalsti nelīdzēs, ja vīrieši uzskatīs šādu attieksmi par pašsaprotamu, raksta Baštiks.
Baštiks arī atgādina, ka režisors Hermanis ar savu piemēru ir rādījis, ka arī mākslinieks var kļūt par politisko procesu dalībnieku, reizē nezaudējot mākslinieciskās kvalitātes. Viņš bija viens no pirmajiem kultūras darbiniekiem, kurš piedalījās "lietussargu grupas" dibināšanā, viņš aktīvi pieprasīja valdības atlaišanu un daudz aģitēja masu medijos. Tādēļ viņa apvainojums Poliščukai skan vēl jo ciniskāk, uzskata Baštiks.
Kā ziņots, Rīgas Kongresu namā tiek remontētas telpas, kur atradīsies režisores Gaļinas Poļiščukas Teātra observatorija.
Pēc tam, kad Poļiščukas vadītajam teātrim Kultūras ministrija atteica finansējumu, režisore pievienojās Tautas partijai (TP). Tagad viņa startē "Par labu Latviju" (PLL) sarakstā Rīgā ar 4.numuru, šodien raksta "Diena".
Telpu piešķiršanu partijas biedrei Rīgas vicemērs, partijas LPP/LC līderis un PLL valdes loceklis Ainārs Šlesers nesaista ar "to, ka viņa ir PLL sarakstā".
Latvijas teātru vadītāji Poļiščukas iesaistīšanos dēvē gan kā izmisuma soli, gan kā vienīgo veidu, kā izdzīvot un saglabāt savu teātri, gan vēl skarbāk - par "prostitūciju". Šis gājiens raisa diskusiju, vai teātri nevar pastāvēt bez politiskas aizmugures, vai arī šis ir izņēmuma gadījums.
Par Poļiščukas teātra piemēru Hermanis vien atzīst, ka prostitūcija mūsu valstī nav aizliegta un "politiskā maucība" tiek pat ļoti apsveikta: "Uz šī piemēra mēs brīnišķīgi redzam, kāda muļķe ir Anna Eižvertiņa, kura jau neskaitāmus gadus, gluži kā Māte Terēze, pašā Rīgas narkomānu epicentrā Maskačkā pašaizliedzīgi vada savu jauniešu teātri "Skatuve" un joprojām nav sapratusi, kas bija jādara, lai Latvijas politiķi novērtētu viņas pūliņus."