Viņķele: Varētu panākt algas pieaugumu arī stacionāros strādājošajiem

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Diskusijās ar Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļiem varētu panākt atbalstu iecerei par darba samaksas pieaugumu lielākā apmērā ārstniecības personām stacionārajā veselības aprūpē, lai nodrošinātu finansējumu papildus izdevumiem obligāto piemaksu segšanai darbam diennakts režīmā, cer veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Valdība šodien uzklausīja Veselības ministrijas izstrādāto ziņojumu par ārstniecības iestādēs nodarbināto darba samaksas izmaiņām 2020.gadā, kurā minēts, ka nākamgad rezidentiem zemākā darba samaksa varētu palielināties par 20%, savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās darba samaksas pieaugums varētu sasniegt 10%.

Pēc ziņojuma uzklausīšanas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vaicāja ministrei, vai pastāv iespēja paredzēt, ka arī pārējiem zemāk atalgotajiem medicīnas darbiniekiem, piemēram, medmāsām un ārstu palīgiem nākamgad alga augs par 20%.

Viņķele skaidroja, ka rezidenti ir vienīgā kategorija, kurai algas var celt ar valdības lēmumu, savukārt medmāsu un ārstu palīgu atalgojums ir atkarīgs no Nacionālā veselības dienesta (NVD) un medicīnas iestāžu vadības vienošanos. Kariņš gan norādīja, ka viņam nav saprotama šāda sistēma, tāpēc viņš vēlētos to padarīt saprotamāku.

"Mums ir papildus 60 miljoni eiro un, ja gribam to novadīt medmāsām, sistēmā nav tieša rīka, jo valdība nealgo medmāsas. Valdībai vajadzētu būt tai, kas pieņem lēmumu par zemāko algu palielinājumu," uzsvēra Ministru prezidents.

Tomēr Viņķele pauda pārliecību, ka absolūtais vairākums ārstniecības iestāžu vadītāju pienākumu pret mediķu atalgojuma noteikšanu veic godprātīgi un atbildīgi. "Es ņemu risku uz sevi un piedāvāju šo procesu kontrolēt. Es uzticos ārstniecības iestāžu vadītājiem, jo viņu intereses sakrīt ar mūsu interesēm, lai taisnīgāk palielinātu atalgojumu tiem, kam tas nepieciešams," sacīja Viņķele.

Viņa piebilda, ka veselības darbinieku arodbiedrības, ticamākais, neatbalstīs Veselības ministrijas piedāvājumu, tāpēc viņai svarīgs esot valdības atbalsts, lai priekšlikumu virzītu tālāk. Ministru kabinets vienbalsīgi atbalstīja ministres piedāvāto risinājumu mediķu algu pieauguma nodrošināšanai.

Jau ziņots, ka valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas (VM) plānu, kā sadalīt ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai nākamgad pieejamo finansējumu, tostarp paredzot rezidentu zemākās darba samaksas pieaugumu par 20% un pārējo ārstniecības personu - par 10%.

Saņēmusi konceptuālu valdības atbalstu, ministrija drīzumā iesniegs grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, solot iekļaut arī detalizētus aprēķinus par plānoto darba samaksas pieaugumu.

Nākamgad ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam ir paredzēts 60,1 miljons eiro.

Kā vēstīts, saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris jau brīdinājis, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

 

Abonē