Liepājā mītošā brīvprātīgā vides aktīvista Džeka Lova aizdomas par nelikumīgu piesārņošanu kārtējo reizi izrādījušās pamatotas – Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā aizsargdambis patvaļīgi tiek būvēts no Karostas atkritumiem.
Tajā pašā dienā, kad Liepājas reģionālā vides pārvalde ar Neatkarīgās starpniecību saņēma ziņu par iespējamajiem pārkāpumiem, inspektori veica pārbaudi uz vietas un būvdarbi nekavējoties tika apturēti. Būvatļaujas neesot, un arī nepieciešamo vides institūciju saskaņojumu šādai darbībai nav. Ir ierosināta administratīvā lietvedība.
Konkrēto teritoriju pie 51. piestātnes no brīvostas iznomājusi firma Transwide Services, un saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu piedāvātajiem definējumiem notikusi sadzīves atkritumu iebēršana jūrā. Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Kozlovs gan oponē šādam formulējumam. Pagaidu aizsargdambis, kas nepieciešams, lai pasargātu krastā esošo būvju pamatus no izskalošanas, tiek būvēts no akmens, dzelzsbetona un ķieģeļiem. Jā, tos ved no Karostas. Taču tālākajā projekta gaitā šo ūdens klāto teritoriju plānots pavisam bērt ciet. Bet to, ka darbi veikti bez atļaujas, firma nenoliedz un jau tuvākajā laikā solās kārtot nepieciešamās formalitātes.
Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova skaidro, ka lēmums pārtraukt būvdarbus nav tikai formāla piekasīšanās. Iepriekš, saskaņojot, kā attīstības projektam tiks novērtēta ietekme uz vidi, firma nevienu vārdu neesot minējusi par būvgružiem. Taču, ja tos izmanto, obligāti ir jāveic ķīmiskās analīzes. Karostas padomju laika mantojumā var atrasties arī vielas, ko jūrā bērt nevajadzētu. Piemēram, azbests. Turklāt no praktiskā viedokļa gružus vajadzēja atsijāt – šobrīd dambis tiek bērts, īpaši nešķirojot frakciju izmērus. Pēc zināma laika smiltis sāks skalot laukā un tās piesārņos ostas akvatoriju. Turklāt pārvaldei ir arī aizdomas, ka firma, kas piegādājusi izejvielas hidrotehniskajai būvei, nemaz nav tiesīga apsaimniekot atkritumus. Tātad vēl jāpēta, cik likumīgi tā krauj savu mašīnu kravas kastēs kādreiz armijas apsaimniekoto celtņu gruvešus.
Savdabīgi, ka informāciju par iespējamajām vides problēmām liepājniekiem piegādājis Austrālijas latvietis Džeks Lovs, kurš Latvijā atguvis dzimtas zemi, patirgojies ar nekustamajiem īpašumiem un tagad periodiski dzīvo gan Austrālijā, gan Liepājā. Rūpes par dabas saglabāšanu nākamajām paaudzēm ir viņa filozofija. Tāpēc Džeks ir biežs vides pārvaldes un Liepājas apkaimes pašvaldību viesis. Daudziem – kā dadzis acīs. Ingrīda Sotņikova atzīst, ka gadījums ar nesankcionēto būvgružu bēršanu jūrā nav pirmā reize, kad sabiedriski aktīvā vīra bažas rod apstiprinājumu. Tiesa gan, brīvprātīgā vides inspektora amatam viņš netika atzīts par pietiekami kvalificētu nepietiekamo valodas prasmju dēļ, taču realitātē tieši austrālietis Džeks ir cilvēks, kurš dod lielāko sabiedrisko pienesumu vides sargāšanā. Tā, pateicoties viņam, gaismā nāca fakts, ka Liepājas pievārtē, Grīnvaltos nelegālās izgāztuvēs sadzīves mēslus izber pat pilsētas pašvaldību apkalpojoši uzņēmumi. Acīmredzot tādēļ, lai nebūtu jāved uz Grobiņas atkritumu poligonu Ķīvītes, kur par tonnu sadzīves, būvniecības vai rūpniecības atkritumu jāšķiras no nepilniem 18 latiem, plus vēl jātērē nauda par degvielu. Reģionālā vides pārvalde nelegālo izgāztuvju darbību apturēja.
Džeks Lovs uzskata, ka līdztekus tuvredzīgai domāšanai cilvēkus piedraņķēt vidi pamudina pārlieku augstās cenas, legāli utilizējot atkritumus. Lētāk tos ir izgāzt mežā vai ielikt kādas būves pamatos. Zeme virsū – un ne gailis pakaļ nedzied. Lovam ir aizdomas, ka arī Liepājas ezera piekrastē ilgstošā laika posmā izgāzti atkritumi un vēlāk pārvilkti ar grunti. Viņš par to ziņojis, tomēr pietrūcis pierādījumu.
Neatkarīgajai austrālietis Džeks atzīst, ka brīžam jūtas noguris cīnīties vienatnē: "Neviens negrib nākt līdzi. Domā tikai par savu dzīves posmu, bet nedomā par to, ko atstāsim nākamajām paaudzēm.