Izskatīšanai trešajā lasījumā virza priekšlikumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

 
©Kaspars Krafts/F64

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien nolēma virzīt Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas tostarp paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Ar likuma grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2020.gada 31.oktobrim iesniegs Saeimai likumprojektu par Latvijas Banku, kurā būs noteiktas tās pārvaldes struktūra un darbība. Tāpat paredzēta FKTK pievienošana Latvijas Bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Likuma grozījumi arī paredz samazināt Latvijas Bankas valdes locekļu skaitu no sešiem līdz četriem.

Paredzēts arī ierobežot Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu ievēlēšanas termiņus, nosakot, ka minētos amatus varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Likumprojektā precizēts, ka gadījumā, ja kāda no minētajām amatpersonām atstāj amatu, viņa vietā uz pilnu piecu gadu termiņu tiek ievēlēta jauna persona.

Minētais likumprojekts bija jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kas likuma grozījumiem nav iebildusi. Vienlaikus ECB toreizējā prezidenta Mario Dragi nosūtītajā vēstulē Latvijas parlamentāriešiem norādīts, ka likumprojekts par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, ko plānots izstrādāt līdz 2020.gada 31.oktobrim, vēl būs jāsaskaņo ar ECB.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) iepriekš skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem ir nepieciešamība saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš iepriekš atzina, ka priekšlikums pievienot FKTK Latvijas Bankai nav jauns, tāpēc neesot pārsteigums, ka šis jautājums jau atkal tiek aktualizēts. Vienlaikus viņš atturējās vērtēt deputātu priekšlikumu, jo FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir politiķu lēmums.

Arī FKTK pārstāvji apliecināja, ka institūciju apvienošanai varētu būt racionāls pamatojums, sevišķi, ja tas saistīts ar iestāžu optimizāciju. Vienlaikus banku uzraugs uzsvēra, ka FKTK darba apjoms tikai pieaug.

Pēc Saeimas Juridiskā biroja skaidrotā, FKTK pievienošanai Latvijas Bankai nav juridisku šķēršļu, jo likumdevējam ir tiesības jebkurā brīdī mainīt uzraudzības modeli. Tomēr Saeimas juristi ieteica, ka, veidojot likuma izmaiņas, svarīgi būtu izvērsti pamatot nepieciešamību abu institūciju apvienošanai, ietverot lietderības pamatojumu, informāciju par izmaksu optimizāciju utt.

Diskusija par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai izskanējusi arī iepriekš, piemēram, 2010.gadā, kad šādu priekšlikumu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas toreizējais prezidenta vietnieks Andris Ruselis. Savukārt tā laika FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane aģentūrai LETA sacīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem tieši Latvijas Banka bija tā, kas iniciēja ideju, ka banku un arī citu tirgus dalībnieku uzraudzība būtu jānodala no centrālās bankas funkcijām, un pēc ilgām debatēm Saeima nolēma izveidot atsevišķu autonomu iestādi - FKTK.

FKTK darbību sāka 2001.gada 1.jūlijā, pārņemot no Latvijas Bankas kredītiestāžu uzraudzību, kā arī Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, Vērtspapīru tirgus komisijas un Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes funkcijas.

 

Abonē