Elektroniska pārskaitījumu veikšana, viesnīcu rezervācija un lidmašīnu biļešu attālināta iegāde vairs nav nekas neparasts, taču elektroniskie maksājumi un e-pakalpojumi strauji ienāk arī citās dzīves jomās.
Vilcienā ar e-biļeti
AS Pasažieru vilciens apkopotā informācija liecina, ka jau katrs ceturtais pasažieris vilciena biļeti iegādājas elektroniski, jo pārdoto e-biļešu skaits ir sasniedzis 22,8 procentus no kopējā vienreizējo biļešu apjoma. E-biļeti var izdrukāt vai arī lejuplādēt un saglabāt viedierīcē.
Lai mudinātu pasažierus vēl aktīvāk izmantot iespēju vilcienu biļetes iegādāties elektroniski, visām vilcienu biļetēm, kuras tiek iegādātas internetā un mobilajās lietotnēs, sākot no šā gada 20. augusta, tiek piemērota piecu procentu atlaide. «Pasažieru vilciena klienti šo iespēju novērtē, un elektroniski iegādāto biļešu skaits ir ievērojami pieaudzis. Šā gada septembrī Pasažieru vilciena mājaslapā, mobilajā lietotnē un pie citiem tirgotājiem ir nopirktas vairāk nekā 235 tūkstoši vilcienu e-biļetes, kas ir par 107,8 procentiem vairāk nekā pērnā gada septembrī. Septembrī elektroniski pārdoti jau 22,8% no kopējā vienreizējo biļešu apjoma, t.i., teju katra ceturtā vienreizējā vilciena biļete tiek pirkta e-vidē,» sacīja AS Pasažieru vilciens Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Līcīte.
Kopumā 2019. gada deviņos mēnešos AS Pasažieru vilciens pakalpojumus izmantojuši 14,07 miljoni pasažieru, kas ir par 2,2 procentiem vairāk nekā līdzvērtīgā laika posmā 2018. gadā. Lielākais pasažieru apjoms arī šajā periodā saglabājies Tukuma līnijā, šajā virzienā līdz septembra beigām ir veikti 5,15 miljoni braucienu. Aizkraukles līnijā 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos ir braukuši 3,41 miljons pasažieru (pieaugums par 2,6 procentiem), Jelgavas līnijā - 2,29 miljoni pasažieru (pieaugums 6,1 procents). No dīzeļvilcienu maršrutiem visbiežāk izmantotā ir Valgas līnija, tajā šogad ir veikti aptuveni 756 600 braucienu vilcienā, kas ir par 11 procentiem vairāk nekā 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos.
Pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ikdienā tiek izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi un 18 dīzeļvilcienu sastāvi.
Ērtāka saskaņotā paziņojuma aizpildīšana
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka šā gada deviņos mēnešos ar saskaņotajiem paziņojumiem fiksēti 63,21 procents no visiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg). Visaktīvāk saskaņotos paziņojumus aizpilda Rīgā un Pierīgā, savukārt visretāk negadījuma apstākļus ar saskaņotajiem paziņojumiem fiksē Latgales reģionā.
Kopš 2018. gada autovadītājiem iespējams aizpildīt saskaņoto paziņojumu arī elektroniski LTAB OCTA lietotnē. Šīs lietotnes mobilā saskaņotā paziņojuma funkcija ļauj CSNg cietušajiem ātri un ērti fiksēt negadījuma apstākļus, norādīt informāciju par iesaistītajām pusēm, apstiprināt datus un elektroniski nosūtīt tos apdrošinātājiem. Ņemot vērā, ka LTAB OCTA lietotne piesaistīta LTAB uzturētajai OCTA datubāzei, datu ievade cietušajiem prasa mazāk laika, jo tie saskaņotā paziņojuma protokolā aizpildās automātiski. Turklāt, autorizējot savu lietotāja profilu un apstiprinot aizpildītu saskaņoto paziņojumu, tas būs elektroniski parakstīts no abām pusēm un saistošs ikvienam apdrošinātājam. Šā gada deviņos mēnešos saskaņoto paziņojumu mobilajā versijā aizpildījuši 0,96 procenti no tiem autovadītājiem, kas CSNg apstākļus fiksējuši ar saskaņotā paziņojuma palīdzību.
LTAB mājaslapā ir pieejama interaktīvā karte (www.ltab.lv/map), kurā redzamas vietas, kurās fiksēti saskaņotie paziņojumi. Kartes pamatā ir informācija, kuru apdrošinātāji saņem no transportlīdzekļu vadītājiem vai Ceļu policijas pēc CSNg fiksēšanas. Izveidotie atlases kritēriji ļauj noteikt un kartē vizualizēt CSNg, kas notikuši, sākot no 2016. gada, pēc to norises laika, vietas, izmaksu lieluma, kā arī fiksēšanas veida - ar saskaņoto paziņojumu vai ar Ceļu policijas protokolu.
«LTAB lapā izvietotā karte jau pierādījusi savu lietderību tām institūcijām, kas ikdienā rūpējas par satiksmes drošību. Tā ir unikāla, jo pirmo reizi vienā vietā pieejams instruments, kurā ir atspoguļoti gan tie CSNg, kas fiksēti ar policijas iesaisti, gan arī tie, kuri fiksēti ar saskaņoto paziņojumu. Uzskatām, ka tā palīdz ikvienam interesentam iegūt noderīgu papildinformāciju, lai veiktu satiksmes drošības ikdienas profilaksi vai pat plānotu nozīmīgākus būvdarbus bīstamāko CSNg vietu pārbūvei,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Visaktīvāk saskaņotie paziņojumi aizpildīti Rīgā un Pierīgā, savukārt visretāk negadījumu apstākļus ar saskaņotajiem paziņojumiem fiksē Latgales reģionā.
Elektroniskā pieteikšanās veselības aprūpei
Regulāri paplašinot pacientiem iespējas elektroniski pieteikties veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, Rīgas 1. slimnīcā uzlabota pakalpojumu pieejamība, samazināta iepriekš pieteikto vizīšu neapmeklēšana, kā arī veicināta efektīvāka resursu izmantošana, informēja Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos jau vairāk nekā 20 procentu no apkalpotajiem pacientiem izmantojuši iespējas pieteikties veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai elektroniski. Turklāt pakalpojumu digitalizācija ļāvusi šajā gadā par pieciem procentiem samazināt iepriekš pieteikto un neapmeklēto vizīšu īpatsvaru.
«Elektroniskās pierakstīšanās iespēju paplašināšana atbilst slimnīcas mērķiem padarīt mūsu pakalpojumus ērtākus un pieejamākus klientiem. Digitālo priekšrocību izmantošana pacientu apkalpošanā ļauj efektīvāk plānot un izmantot pieejamos resursus, tostarp medicīniskā personāla noslodzi un finanšu izlietojumu,» uzsver slimnīcas vadītāja N. Zlobina.
Slimnīcas interneta mājaslapā www.1slimnica.lv ir īpaša elektroniskā pieraksta forma, kur var izvēlēties vajadzīgo pakalpojumu, kā arī speciālistu un ērtāko laiku. Pēc tam reģistratūras darbinieks sazinās ar pacientu - apstiprina pieteikumu un informē par sagatavošanos izmeklējumiem vai manipulācijām. Vidējais atbildes saņemšanas laiks šādā gadījumā pacientam ir viena līdz četras stundas (darba dienās). Šajā gadā Klientu apkalpošanas nodaļa jau saņēmusi un apstrādājusi vairāk nekā 25 tūkstošus mājaslapā iesniegtu e-pieteikumu vizītēm pie speciālistiem.
Speciālista apmeklējumam 1. slimnīcā iespējams pieteikties arī tīmekļa vietnē: www.piearsta.lv
(bez reģistratūras darbinieka iesaistes), izvēloties nepieciešamo speciālistu, pakalpojumu un ērtāko laiku. Šajā gadā jau 18,8 tūkstoši jeb vairāk nekā desmit procentu apkalpoto pacientu vizītes pie veselības aprūpes speciālistiem 1. slimnīcā pieteikuši, izmantojot šo pieteikšanās veidu.
Tāpat pakalpojumu saņemšanai slimnīcā iespējams pieteikties, zvanot uz reģistratūru. Slimnīcas zvanu centrā ik dienu tiek atbildēts uz vidēji 1300 zvaniem. Taču visvairāk veselības problēmu risinājumus cilvēki meklē nedēļas sākumā. Proti, pirmdienās interese par veselības aprūpes pakalpojumiem pārsniedz pat 1600-1700 klientu kontaktu.
Četras dienas pirms vizītes pacientam uz mobilo tālruni tiek nosūtīta atgādinājuma īsziņa. Ar īsziņas palīdzību iespējams arī atteikties no iepriekš pieteiktā pakalpojuma. Šāda pieeja gan atgādina pacientam par vizīti, gan samazina cilvēku skaitu, kuri iepriekš plānotajā laikā tomēr netiek. Tādējādi tiek nodrošinātas mediķu apmeklējuma iespējas nākamajiem pacientiem un iepriekš pieteikto, bet neapmeklēto vizīšu skaits šajā gadā samazināts par apmēram pieciem procentiem.