Latvijas paviljons Ķīnā notiekošajā starptautiskajā izstādē EXPO izpelnījies ievērību kā vienīgais, kurš piedāvā iespēju cilvēkam lidot. Par to vislielāko interesi izrāda preses pārstāvji, bet tas nenozīmē, ka šī atrakcija tiek saistīta ar Latvijas vārdu. Pagaidām nav izprotams, ko Latvija kā valsts iegūst, piedaloties tik plaša mēroga izstādē.
Maksā, bet par ko?
Latvijas paviljonu uzbūvēja un uztur SIA Aerodium, kas nodrošina arī vēja tuneļa darbību. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar SIA Aerodium noslēgusi līgumu par 2,55 miljoniem latu, no kuriem 150 187 lati paredzēti reklāmas un sabiedrisko attiecību pakalpojumu nodrošināšanai. Neatkarīgās žurnālists Juris Paiders, apmeklējot Latvijas paviljonu Šanhajā, bija nepatīkami pārsteigts, ka Latvijas mārketinga aktivitātes tur nenotiek. Viņš stāsta, ka paviljona VIP klientiem piedāvā divas A4 formāta lapas ar informāciju angļu valodā, bet ierindas ķīnietis par Latviju neko pat neuzzina. Uz viņa jautājumu, vai ieguvuši informāciju par Latviju, gados jaunie angliski runājošie ķīnieši nav zinājuši, kur tāda valsts atrodas. Uz paviljona ir norāde par piederību Latvijai un ziedotāju logo, bet – latviešu valodā. Tā esot visa Latvijas reklamēšana, stāsta žurnālists. Viens no uzņēmumiem, kas nodrošināja Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Ķīnā, ir valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš (LDz). Uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Antra Birzule informē, ka LDz ziedojis 1,7 miljonus latu. Ziedojuma gadījumā Latvijas likumdošana neparedz atgriezenisko atdevi, tāpēc uzņēmums sevi Ķīnā nekādi nereklamē.
Ko reklamē mājaslapā
SIA Aerodium sabiedrisko attiecību speciālists Ansis Egle Neatkarīgajai atbild, ka paviljonā ir liela karte, kur katrs apmeklētājs var atrast Latviju, kā arī uzzināt, ka valsts atrodas Eiropā. "Lielbritānijas paviljonā vispār nav nekādas informācijas!" viņš saka. A. Egle norāda, ka reklāmas un sabiedrisko attiecību aktivitātes galvenokārt izpaužas mājaslapas izveidē, kur ziņas tiek papildinātas katru dienu. Ik dienu paviljonu apmeklē vidēji 10 000 cilvēku, un arī tas uzskatāms par valsts reklāmu. Mājaslapā, kur raksti krievu un angļu valodā pieejami nepilnīgi, tiešām atrodama informācija, ka kāda no pasaulē vadošajām zīmolu konsultantu aģentūrām Latvijas paviljonu novērtējusi kā pozitīvu iespēju veidot valsts tēlu un kā veiksmīgu valsts zīmola pieteikumu. Savukārt nākamā ziņa, kas redzama sadaļā Jaunumi, attiecas uz pašu SIA Aerodium, kaut arī virsrakstā minēts, ka dalība šajā izstādē veicina interesi par Latvijas uzņēmumiem. Trūkst nepārprotamas informācijas, tieši par kuriem Latvijā tapušiem produktiem un pakalpojumiem Ķīnas un visas pasaules uzņēmēji izrādījuši interesi.
Viss izlasāms atskaitēs
Kāds no tā visa ir labums Latvijas valstij, kas pati par savu reklamēšanu maksā vairāk nekā 150 000 latu? "Mums ir noslēgts līgums un visi jautājumi atrunāti. Mārketinga un PR budžets paredz popularizēt Latviju kā valsti," atbild LIAA sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Vilistere-Lāce. Katru mēnesi SIA Aerodium jāiesniedz atskaites par šajā jomā padarīto. Sīkāku informāciju par atskaitēm LIAA solīja šodien, taču norādīja, ka līgums ir konfidenciāls un bez abu pušu piekrišanas trešajām personām to izpaust nebūtu korekti.
Savukārt A. Egle apgalvo, ka ar LIAA pārrunāti nepieciešamie reklāmas pasākumi un iecere par bukletiem noraidīta. Latvijas institūts gan iedevis 100 vai 300 bukletu ķīniešu valodā, bet, ja dienā paviljonam cauri iziet 10 000 cilvēku, tad visus nav iespējams nodrošināt ar izdales materiāliem, iebilst A. Egle.