Dienas Bizness pabeidz formātu maiņu

 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Ziņa par laikraksta Dienas Bizness pēdējā numura iznākšanu pagājušajā piektdienā nav sēru ziņa, jo jau rīt Dienas Biznesam jāiznāk kā nedēļas žurnālam ar tādu nosaukumu.

Šoreiz nav tāds gadījums, ka preses izdevums vienkārši pazūd bez atvadu vārdiem, tai skaitā bez skaidrojuma, kas un kāpēc notiek. Dienas Biznesa izdevēji norāda uz visā pasaulē sarūkošo pieprasījumu pēc drukātajiem medijiem, jo cilvēki izvēlas daudz vieglāk un mobilāk sasniedzamus ziņu avotus. Līdz ar to Dienas Biznesu drukās mazāk - piecu reižu vietā tikai vienu reizi nedēļā. Rīt kļūs salīdzināms žurnāla formātā ietilpināmo materiālu apjoms attiecībā pret vienā avīzes numurā ietilpināto materiālu apjomu. Saturiski šai pārejai nevajadzētu būt asi izjūtamai, jo vismaz pēdējos mēnešos avīze ļoti mērķtiecīgi aprobēja tādus materiālu garumus un pasniegšanas veidus, kas vairāk piedienīgi žurnāliem nekā avīzei tradicionālā izpratnē kā ziņu sniedzējai. Tagad ziņas no papīra ir pārceltas uz digitālo vidi. Tur Dienas Biznesam ir savs portāls, kuru tā saimnieki sola paplašināt un izdaiļot ar videoformātiem tiešraidēs, intervijās un diskusijās.

Nedēļas žurnālu tirgus šķiet cerīgākais, kas atlicis drukātajai presei latviešu valodā. Tajā cenšas noturēties vai pat no jauna iespiesties dažnedažāda satura un stila izdevumi. Iznākšana reizi nedēļā samazina izdošanas izmaksas attiecībā pret ikdienas laikrakstiem, kuru iznākšanai nepieciešams saskanīgs un vienlaicīgs daudzu cilvēku darbs. Nedēļas izdevumi mēdz ietaupīt ar nepilna laika darbiniekiem, kuri drīkst variēt savu darba laiku. Rezultātā nedēļas izdevumu cena izrādās pievilcīga gan attiecībā pret avīzēm, gan mēnešu žurnāliem. Tiem pēc definīcijas jābūt biezākiem, dārgākiem un - galvenais - ar tik pilnvērtīgu saturu un noformējumu, kādu žurnāli bieži vien nevar pacelt atbilstoši lasītāju sakāpinātajām gaidām. Pret nedēļas izdevumiem prasības zemākas, tāpēc tās vieglāk apmierināt.

Nedēļas izdevumu priekšrocības negarantē izdzīvošanu jebkuram izdevumam. Līdz šim notikušās Dienas Biznesa papīra formāta pārvērtības ļoti atgādina laikraksta Rīgas Balss pārvērtības no ikdienas avīzes uz nedēļas avīzi un pēc tam uz žurnālu, kas savā pēdējā formātā pastāvēja no 2008. gada novembra līdz 2009. gada aprīlim. Novēlēsim Dienas Biznesam daudz veiksmīgāku mūžu, kas pilnīgi iespējams triju apsvērumu dēļ. Pirmkārt, tās ir cerības, ka kārtējā ekonomiskā krīze Latvijai neuzvelsies tik smagi kā 2008. gadā. Otrkārt, žurnāls orientēts uz caurmērā maksātspējīgāku publiku. Rīdzinieku bija un ir vairāk nekā uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju, taču pēc naudas kopējā daudzuma mazākam uzņēmēju skaitam jāpārspēj lielāks iedzīvotāju skaits. Treškārt, mediju satura pārvietošana uz elektronisko vidi tobrīd vēl bija pašā savā sākumā.

***

LABI NOVĒLĒJUMI

Ģirts Ozoliņš/F64

Juris Paiders, laikraksta Dienas Bizness dibinātājs, valdes priekšsēdētājs no 1992. līdz 2001. gadam un galvenais redaktors no 1992. līdz 2003. gadam:

- Šā brīža lielākos izaicinājumus tradicionālajiem medijiem rada interneta platformas un sociālie tīkli. Konservatīvākā auditorijas daļa vēl paliek un paliks pie papīra, bet uzņēmēju vidē pārmaiņas notiek dinamiskāk. Līdz ar to Dienas Biznesa koncentrēšanās uz digitālo vidi ir mācību stunda visiem tradicionālajiem medijiem, kuri to pašu ceļu noies vēlāk.

Tajā paša laikā jādara viss iespējamais, lai papīra izdevumi, tai skaitā dienas avīzes, nepazustu pavisam. Ir iespējamas magnētiskās vētras un citas dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas, kas vismaz uz laiku padarīs digitālo vidi nesasniedzamu. Tad sabiedrības izdzīvošanai būs izšķiroši svarīgi atkal saņemt ziņas no drukātās preses.

 

Abonē