Pabriks klāsta, kas nepieciešams Latvijas drošības palielināšanai

Latvijas drošība patlaban nav sliktā pozīcijā, jo tai ir nosacīti garantēta ilglaicīga NATO spēku klātbūtne, taču drošības līmeņa celšanai nepieciešami alianses kaujas helikopteri, jūras spēki un raķešu "Patriot" sistēmas, intervijā atzīst aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Nesen apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā teikts, ka Latvijas interesēs ir turpināt meklēt pastāvīgas sabiedroto klātbūtnes palielināšanas iespējas. Pabriks norādīja, ka Latvijai patlaban notiek sarunas ar visām Latvijā dislocēto karavīru pārstāvētajām valstīm, ieskaitot ASV, jo sabiedroto klātbūtne mums ir svarīga.

Latvija noteikti vēlētos Latvijā redzēt pastāvīgu ASV klātbūtni un lielāku ASV klātbūtni Baltijas reģionā, tāpēc ministrs ir gandarīts, ka Savienotās Valstis jau plāno lielākas karaspēka daļas izvietošanu Polijā, jo tas tiešā mērā attiecas uz Baltijas drošību.

Tāpat Latvija noteikti vēlētos panākt Baltijā izvietoto NATO kaujas grupu izvietošanu uz pastāvīgu un ilgu laiku, jo tas vēl vairāk pastiprinātu Baltijas drošību. Tas, protams, atkarīgs no kaujas grupās iesaistīto valstu valdību attieksmes, jo valdības ik pa laikam mainās un ne visi politiķi vienādi izprot Baltijas ģeopolitisko situāciju un vēsturi, skaidroja ministrs.

"Ar visām šīm valstīm ir jāstrādā, jo kaujas grupā iekļautie 1700 karavīri nav garantēti uz mūžīgiem laikiem. Tāpēc mums jāskaidro, ka NATO karavīru klātbūtne nepieciešama tik ilgi, cik pastāvēs asimetriska drošības situācija starp rietumiem un Krieviju," piebilda ministrs.

Ņemot vērā visu minēto, ministrs norādīja, ka Latvija patlaban nav sliktā pozīcijā, jo mums ir nosacīti garantēts ilglaicīgs NATO spēku klātbūtnes statuss, taču viņš domā, ka par pastāvīgu klātbūtni diez vai tiks izlemts šī gada NATO samitā Londonā.

Vaicāts kādi ir Latvijas sniegtā atbalsta modeļi, ja sabiedrotie piekrīt palielināt karaspēku, ministrs atbildēja, ka pastāv dažādi modeļi, taču viņš gribētu pastāvīgu sauszemes karaspēka apjomu, līdzīgu, kā tas ir NATO kaujas grupā - 1500 līdz 2000 karavīru.

"Tāpat vēlētos daudzveidīgāka bruņojuma klātbūtni, piemēram, kaujas helikopterus. Ņemot vērā drošības izaicinājumus, uzskatu, ka ir nepieciešams papildu nodrošinājums krasta apsardzei, kas nozīmētu nelielu, bet efektīvu jūras spēku klātbūtni Liepājā. Kamēr Latvijai vēl trūkst atbilstoša finansējuma, par sliktu nenāktu vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu izvietošana. Mūs apmierinātu, ja Latvijā būtu izvietotas pāris ASV raķešu "Patriot" sistēmas," uzsvēra ministrs.

Pie šāda bruņojuma apmēra Latvija justos daudz, daudz drošāka un būtu pietiekami tālu no izaicinošas Krievijas uzvedības. Spēku asimetrija joprojām būtu par labu Krievijas pusei, taču cena Krievijai izveidotos pietiekami liela, lai atļautos realizēt militāras avantūras, noslēgumā norādīja ministrs.