Pagājušajā nedēļā raidījums "Nekā personīga" informēja, ka Rīgas dome izvairījusies no konkursa rīkošanas par grāmatvedības programmu. Elektroniskajā iepirkumu sistēmā tā bez konkursa nopirkusi gandrīz 100 tūkstoš stundu programmētāju darba, kas maksā miljonus. Galvaspilsēta uzskata, ka rīkojusies likumīgi, jo Vides un reģionālās attīstības ministrija izveidotā sistēma šādus pirkumus pieļauj. Ministrija saprot, ka Rīga izmantojusi caurumu sistēmā, taču konkrētajā gadījumā neko nedarīs. Tā vienīgi radīs jaunus noteikumus, lai turpmāk šādu rīcību izslēgtu.
Rīgas domes rīcība, bez konkursa par 11 miljoniem pērkot 96 tūkstošus stundu programmētāju darba ir pretēja iepirkumu likuma garam, taču aizliegt to nevar. Tā saka Vides un reģionālās attīstības ministrijā, kas atbild par Elektronisko iepirkumu sistēmu.
To, ka Elektronisko iepirkumu sistēmas programmatūru sadaļā ir "caurumi", sistēmas uzturētājs Valsts reģionālās attīstības aģentūra pamanīja gada sākumā. Caurumus komersanti un iestādes izmanto, lai nebūtu jārīko godīgi konkursi, norāda raidījums.
Vispirms aizdomīgus darījumus fiksēja Veselības ministrijas iepirkumos. Ministres Andas Čakšas laikā, izmantojot sistēmu, viņas bijušā vīra firmām samaksāti vairāki simti tūkstošu eiro, taču pirktās programmas ir citu programmu pielāgojumi par daudz dārgāku cenu. Līdzīgs notikums skāris arī Iekšlietu ministriju. Šos gadījumus izmeklē policija.
Vides un reģionālās attīstības ministrija atzīst, ka pret tādiem darījumiem, kādus ar grāmatvedības programmu piegādātājiem sistēmā slēdz Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs un Finanšu departaments, tā ir bezspēcīga.
Uģis Bisenieks, VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors norāda, ka "šobrīd mēs nesaskatām likuma pārkāpumu šādā rīcībā, bet mēs redzam, ka šī rīcība neatbilst likuma garam vai jēgai. Pārkāpumu mēs īsti nespējam identificēt, bet tas, ka sistēma ir pilnveidojama, tas ir acīmredzami. Es saprotu, nākotnē tas vairs nebūs iespējams? Šajā brīdī mēs vēl turpinām diskusijas ar IKT nozari, kā efektīvāk šo noregulēt. Sagaidāms, ka mēs līdz šī gada beigām regulējumu uzlabojumus stādīsim priekšā ministru kabinetam. Šobrīd darba versija ko mēs esam piedāvājuši apspriedei ir 1 miljons eiro maksimums."
Ministrija iecerējusi, ka turpmāk programmu uzlabošanai bez konkursa iestādes nevarēs tērēt vairāk kā miljonu eiro gadā. Paredzēts arī paplašināt sistēmas uzturētāja pilnvaras apturēt aizdomīgus iepirkumus.
Līgums ar programmētājiem Wearedots paredz, ka nākamā gada decembrī programma ir gatava un tad sadarbība beidzas. Šobrīd nav zināms, cik Rīgai turpmāk būs jāmaksā par programmas lietošanu. Par to būs jārīko jauns iepirkums. Darba grupa cer, ka summa nebūs lielāka par 300 tūkstošiem eiro gadā.
Darba grupas iecerētais scenārijs ir netradicionāls. Parasti nopērkot programmu vai pasūtot tās pielāgošanu, līgumu par tālāku uzturēšanu noslēdz ar tās izstrādātāju, jo pārņemt cita programmētāja sistēmu nav vienkārši. Tomēr Konošonoks ir pārliecināts, ka viņa vadītais programmatūras nomaiņas process ir atklāts, godīgs un pamatots. Arī cena esot samērīga.
RD Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks raidījumam norāda, ka "iepirkums nav finanšu departamenta atbildība, bet stundas izmaksas ir absolūti samērojamas, ir zemākas, bet ir arī būtiski augstākas izmaksas. Es nezinu uz kādiem datiem balstās jūsu novērojumi, bet mūsu rīcībā nav šādas informācijas, ka šīs stundas izmaksas ir paaugstinātas vai dārgākās tirgū. Bet šobrīd EISā paskatoties to sadaļu, ko jūs pērkat, maksā 75 eiro. Jūs nopirkāt pa 97,5, tagad ir 75 eiro. Manā rīcībā nav šādas informācijas. "
