Neviens politiskais spēks, sakot, ka pensijas pēc vēlēšanām netiks samazinātas, nemelo, jo, pateicoties Satversmes tiesas spriedumam, vairs nav iespējama tāda pensiju apcirpšana kā pērnvasar. "Taču, ja būs vēlēšanās vai nepieciešamība, pensionāru ienākumu samazināšanu ietērps citos, smalkākos, vārdos," bažījas Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aina Verze.
Partiju un politisko apvienību solījumi vēlētājiem pensiju jomā, lai cik dīvaini tas būtu, nav ne plaši, ne daiļrunīgi, un politiskās partijas nav izplūdušas garos aprakstos, kas sagaidīs pensionārus, ja tiks ievēlēta tā vai cita partija. Pensionāri allaž bijuši sabiedrības grupa, uz ko politiķi ar piedāvājumiem orientējas visvairāk, visticamāk, tāpēc, ka vecāka gadagājuma cilvēki kā sociāla grupa ir vislielākā – Latvijā ir vairāk nekā pusmiljons pensiju saņēmēju. Ja pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām vairākums partiju solīja palielināt pensijas, tagad pēc četriem gadiem – sola nesamazināt.
Jāpanāk sistēmas stabilitāte
Galvenais, uz ko politiskajām partijām būtu jāorientējas, gatavojoties nākamajam Saeimas cēlienam, tieši pensiju jomā, ir pensiju sistēmas nesagraušana, Neatkarīgajai uzsver Aina Verze. Par to, ka visa pensiju sistēma ir briesmās, viņasprāt, liecina pagājušajā nedēļā izskanējusī ideja atkal iejaukties pensiju sistēmas otrā līmeņa darbībā. "Par to tagad diskutē – kādu procentu novirzīt otrajam pensiju līmenim un cik lielu daļu atstāt budžetā, un, lai cik liela daļa būtu nepieciešama konsolidācijas vārdā, nedrīkst tā spēlēties ar visu sistēmu. Pats bīstamākais būtu vispār atcelt šīs iemaksas, motivācijas cilvēkiem maksāt nodokļus nebūs nekādas," spriež A. Verze.
Taču par sistēmu kā tādu – virzību, idejām, pastāvēšanu, finansēšanu – politisko partiju piedāvājumā netiek runāts. Pēc A. Verzes domām, viens no sociālā apdrošināšanas budžeta pastāvēšanas stūrakmeņiem ir darba vietas un nodokļi. "Milzīgas summas iet garām sociālajam budžetam, bet valsts vara ir gļēva – nespēj cīnīties ar šo negāciju," secina A. Verze, "protams, nekad ēnu ekonomika nebūs izskausta par simts procentiem, tomēr apstāklis, ka vismaz 40 procentu cilvēku strādā melnajā darba tirgū, ir šausminošs. Tas ir otrs valsts budžets, un diemžēl cilvēkiem, pensionāriem ir jāiznes uz saviem pleciem budžeta samazināšana."
Skepse
Ne ar vienu politisku lēmumu nedrīkstētu pasliktināt pensionāru situāciju – pensionāri gadiem dzīvojuši no minimālām pensijām, saka pensionāri. "Tagad ir dažādas spekulācijas par un ap pensijām un tiek uzturēts arī tāds viedoklis, ka pensionāri ir vienīgie, kuriem krīzes situācijā nav samazinātas pensijas, jo atņemtā pensiju daļa ir atmaksāta, taču, kāpēc nekur blakus šim viedoklim netiek pateikts, kāda ir vidējā pensija un cik liels pensionāru īpatsvars joprojām dzīvo no minimālās pensijas," spriež pensionāre Zigrīda. Viņa netic, ka pensijas pēc Saeimas vēlēšanām netiks aizskartas. Ap neapliekamo minimumu, pensiju piemaksām kā lapsenes ap saldumiem riņķo ekspertu idejas, kur smelties papildu naudu budžetā.
"Vislielākās bažas ir tieši par to, kas būs pēc vēlēšanām. Pensijas varētu arī netikt samazinātas tiešā veidā, bet ir daudz citu paņēmienu, kā iespējams apiet iepriekš dotos solījumus. Mums nav nekādas garantijas, ka pēc vēlēšanām vēl kādam rūpēs dotie solījumi," skeptiska ir arī A. Verze.
Putna pienu nesola
Partiju programmās iezīmējas aina: tās partijas, kuras ir pašreizējā valdībā, solījumos ir piezemētas, neitrālas un pragmatiskas. "Samērīgas pensijas ilgtspējīgā sistēmā", "pensiju un sociālo pabalstu saglabāšana esošajā līmenī" un arī jau dažādos paziņojumos dzirdētais – "pensijas nesamazināsim". Šajos piedāvājumos nav nekā oriģināla un, visticamāk, bijusi vēlme nepārspīlēt, cerot uz tādu vēlētāju–pensionāru, kas drīzāk noticēs stāstam par ilgtspējīgu pensiju sistēmu, nekā ļausies solījumu valdzinājumam un noticēs, ka no pensijām vairs neieturēs nodokļus vai tās būtiski paaugstinās. Pozitīvi, ka atsevišķas partijas novērtē savu vēlētāju un nesola piena upes ķīseļa krastos.
Atsevišķas partijas iekļāvušas solījumos pēdējā laikā diskutēto jautājumu par pensionēšanās vecuma palielināšanu. Kā zināms, valdība konkrētu lēmumu vēl nav pieņēmusi, taču koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju ir ierosme sākt paaugstināt pensijas vecumu no 2016. gada. Protams, pakļaujoties vienas sabiedrības daļas viedoklim, partijas sola apturēt pensionēšanās vecuma pieaugumu vai jautājumu izlemt tautas nobalsošanā. Tomēr arī šoreiz ir programmas, kurās solīts pensijas palielināt, galvenokārt minimālās, līdz iztikas minimumam vai līdz minimālajai algai.
***
Partiju un politisko apvienību solījumi vēlētājiem pensiju jomā
Partija Solījums
Par cilvēka tiesībām Apturēt pensionēšanās vecuma pieaugumu līdz brīdim, vienotā Latvijā (PCTVL) kamēr vidējais dzīves ilgums Latvijā sasniegs 75 gadus; Darbam draudzīgi apstākļi pensionāriem; Pilnībā atcelts ienākumu nodoklis pensijām.
Vienotība Samērīgas pensijas ilgtspējīgā sistēmā.
Ražots Latvijā Pensiju indeksācija atbilstoši pamatpakalpojumu groza vērtībai.
Politisko partiju apvienība Saskaņas centrs Neļaut samazināt veco ļaužu pensijas.
Tautas kontrole Apturēt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Zaļo un zemnieku savienība Saglabāt pensijas un sociālos pabalstus esošajā līmenī.
Par prezidentālu republiku Bezmaksas veselības aizsardzības pakalpojumus pensionāriem; Minimālā pensija ne mazāka kā valstī noteiktais iztikas minimums.
Partiju apvienība Par Labu Latviju Bezmaksas veselības aprūpi pensionāriem; Līdz pensijai tu uzturi valsti, pēc tam valsts uztur tevi.
Sociāldemokrātiska politisko partiju Pensija ne mazāka kā minimālā alga;
apvienība Atbildība Paredzēt pensiju apmēra kāpināšanu līdz ar minimālās algas kāpumu; Jautājumu par pensionēšanās vecuma palielināšanu izlemt tautas referendumā.
Partija Daugava – Latvijai Noteikt minimālās pensijas lielumu ne mazāku par 1,5 no iztikas minimuma, nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli; Vientuļiem pensionāriem papildu pabalsts 15% apmērā no minimālās pensijas.
Pēdējā partija Ar nagiem un zobiem aizstāvēsim pensijas.
Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Nepieļaut mazo un vidējo pensiju samazinājumu; Pēc pensijas saņēmēja nāves daļu fondētās pensijas turpinās saņemt viņa laulātais.
Kristīgi demokrātiskā savienība Valsts vecuma pensijām jābūt pietiekamām, lai veiktu nepieciešamos ikdienas maksājumus un nodrošinātu labklājību (pieaugot dzīves dārdzībai, jāpieaug arī pensijām).