Deputāti neliek valdībai steidzami atrast trūkstošo naudu mediķu algām

Par opozīcijas deputātu priekšlikumu nobalsoja 34 deputāti, savukārt vēl 49 parlamentārieši minēto priekšlikumu neatbalstīja.

Kā aģentūru LETA informēja pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko, lēmuma projekts paredz, ka valdībai nepieciešamai finansējums jārod ļoti ātri - līdz 13.novembra rītam.

Līdzās Stepaņenko lēmuma projektu ir parakstījuši deputāti Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Viktors Valainis (ZZS), Armands Krauze (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Raimonds Bergmanis (ZZS), Māris Kučinskis (ZZS) un Didzis Šmits.

Deputāti arī aicina nolasīt katra deputāta balsojumu par šo lēmuma projektu.

"Mēs varam nākt talkā, mēs zinām, kur un kā varētu šo trūkstošo finansējumu sameklēt, bet mēs arī redzam, ka valdība, pieslēdzot politisko gribu, spēj mobilizēties un labot kļūdas. Mēs dodam valdībai laiku līdz pat Saeimas ārkārtas sēdes dienai, lai visu labotu," aicinājumā norādīja deputāti.

Kā ziņots, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējās vismaz daži tūkstoši medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausīja kolēģu uzrunas, gan izkliedza dažādus saukļus, atskaņoja sirēnas un svilpa, novēroja aģentūra LETA.

Mediķu pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu parlamentā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK), finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP). Pēc tikšanās Mūrniece savā un Saeimas vārdā atvainojās par parlamenta iepriekš veikto nepārdomāto balsojumu mediķu atalgojuma pieauguma tempam, kas neatbilst ekonomikas iespējām.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka jautājums par finansējuma pieaugumu medicīnai paliek gan Saeimas, gan valdības prioritāte un ka tiekot darīts "viss iespējamais", lai veselības aprūpes jomai pārdalītu līdzekļus no citām nozarēm.

Veselības aprūpes jomas darbinieki pauž neapmierinātību, ka 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%, bet līdz šim valdība tam iezīmējusi ap 60 miljonus eiro.

Tāpat mediķi iebilst tam, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta, skaidrojušas mediķus pārstāvošās organizācijas. Salīdzinājumam - atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.