Pašvaldības lūdz Saeimu novadu reformas likumprojektu nodot atpakaļ valdībai

© Dāvis Ūlands/F64 Photo Agency

Šodien Rīgas pilī notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē ar balsu vairākumu tika pieņemts lēmums lūgt Saeimu neatbalstīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu un nodot to atpakaļ pilnveidošanai Ministru kabinetam.

Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nepietiekamo ekonomisko pamatojumu un to, ka ne pašvaldības, ne LPS nav saņēmušas atbildes uz iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, lūgt Saeimu neatbalstīt pirmajā lasījumā minēto likumprojektu un nodot to atpakaļ Ministru kabinetam, lai sagatavotu to atbilstoši demokrātijas principiem un starptautisko tiesību normām.

Uz tikšanos Rīgas pilī ar Valsts prezidentu Egilu Levitu bija ieradušies lielākās daļas Latvijas pašvaldību vadītāji, lai pārrunātu demokrātijas principu ievērošanu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gaitā un paustu savu viedokli par pašlaik Saeimai nodoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto un Ministru kabineta (MK) atbalstīto likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis, norādot gan uz likumprojekta trūkumiem, gan pārkāpumiem ATR gaitā, uzsvēra, ka ne pašvaldības, ne iedzīvotāji nav saņēmuši atbildes uz jautājumiem, kā izpaudīsies pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanās un kā tā tiks mērīta un ar ko salīdzināta, kāds mehānisms tiks izmantots, lai nodrošinātu līdzsvarotu pašvaldību iekšējo teritoriālo attīstību, kādi ir aplēstie reformas finansiālie ieguvumi un citiem.

"Tik svarīgu reformu nedrīkst pamatot tikai ar pieņēmumiem, tai jābūt balstītai patiesos pierādījumos un visu aspektu izvērtējumā," pauda LPS vadītājs.

Viņu atbalstīja un papildināja abi vietnieki - Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) un Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (VL-TB/LNNK), aicinot valsts augstākās amatpersonas iesaistīties šajā Latvijai tik svarīgajā solī, kas var ietekmēt ne tikai tuvāko gadu nākotni, bet visu turpmāko valsts attīstību un iedziļināties Saeimai iesniegtajā dokumentā, kuram ir ļoti daudz trūkumu un nepilnību.

Vairāku pašvaldību vadītāji akcentēja atsevišķas reformas nianses, taču bija vienisprātis, ka reformai nepieciešams ekonomisks pamatojums, īpaši, kā tiks nodrošināta nomaļu dzīvotspēja, un reģionu attīstībai jākļūst par Nacionālā attīstības plāna prioritāti, to nedrīkst atstāt pabērna lomā.

Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot Latvijas pašvaldību vadītājus, uzsvēra, ka galvenais ir racionāla un pamatota diskusija par tiem jautājumiem, kas pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem ir radušies par ATR projektu. Reforma skar politiskus, racionālus un kultūrvēsturiskus jautājumus.

Viņš uzskata, ka ir svarīgi sadalīt kompetences, piemēram, par tramvaja pieturu nevajadzētu lemt nacionālā līmenī, savukārt par valsts aizsardzības jautājumiem lēmumu nevarēs pieņemt vietējā līmenī.

Valsts prezidents akcentēja arī jautājumu par to, kādā veidā nospraust teritoriālās robežas starp viena līmeņa teritoriālajām vienībām. Viņš pauda pārliecību, ka to vislabāk var izdarīt iedzīvotāji, kuri tur dzīvo.

Kā trešo būtisko aspektu, ko īstenojot ATR nedrīkstētu aizmirst, Levits norādīja identitātes un kultūrvēsturisko dimensiju. Vieta nav tikai utilitārs jēdziens, bet tas ir saistīts ar iedzīvotāju piederības sajūtu konkrētai vietai, piebilda Valsts prezidents.

Viņš uzskata, ka būtiski, lai vietējiem iedzīvotājiem tiktu deleģēti tādi pienākumi, ko viņi ar esošajiem resursiem var īstenot, lai tie nav nedz par viegliem, nedz sarežģītiem.

Levits pateicās pašvaldību vadītājiem par to, ka viņiem rūp tas, kā labāk un profesionālāk veikt ATR.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis pašvaldību vadītājiem atgādināja principu "Domā globāli, rīkojies lokāli". Viņš atzinīgi novērtēja to, ka valdība politiski virza ATR, lai valstī izveidotu ekonomiski spējīgas un spēcīgas pašvaldības, kas varētu plānot un īstenot investīciju projektus.

Teikmanis uzsvēra, ka svarīgs ir dialogs, lai saglabātu pašvaldības ar demokrātisku pārstāvniecību. "Dialogs nedrīkst būt formāls. Pašvaldībām ir savstarpēji jāsadarbojas un iespējams arī valdībai ir aktīvāk jāveicina sadarbība. Pēc reformas īstenošanas visā valstī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem līdzvērtīgiem pakalpojumiem," norādīja Teikmanis.

Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa ("Par Alsungas novada izaugsmi") uz tikšanos Rīgas pilī ar Valsts prezidentu bija ieradusies tērpusies suitu tautastērpā un aicināja visus klātesošos kopā nodziedāt Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju", lai Valsts prezidentam būtu spēks, griba un prāts, valstī īstenot tik nozīmīgu reformu, kas atstās ietekmi ilgtermiņā.

LETA jau ziņoja, ka rīt, 7.novembrī, Saeima sāks izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Lai paustu savu negatīvo attieksmi pret veidu, kā notiek ATR virzība, formāli atbildot uz pašvaldību un iedzīvotāju jautājumiem, vairāku Latvijas pašvaldību iedzīvotāji rīt rīkos protestu pie Saeimas.

Svarīgākais