Studentiem bažas par budžeta vietu samazināšanu
Latvijas Studentu apvienība (LSA) šodien nosūtījusi izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) vēstuli, kurā aicina viņu uz tikšanos ar studējošajiem, lai pārrunātu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumus izmaiņām budžeta vietu piešķiršanas kārtībā un reflektantu uzņemšanas kritērijos, pastāstīja apvienības sabiedrisko attiecību vadītāja Evelīna Puzo.
Studentu skatījumā, ministrija ar abiem priekšlikumiem klajā nākusi negaidīti, un tie nav apspriesti ar nozares organizācijām.
LSA vēstulē ministrei norāda, ka studējošo pašpārvalžu rīcībā nonākusi informācija, ka septembrī un oktobrī IZM darbinieki ir nosūtījuši elektroniskas vēstules valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu administrācijām, piedāvājot izvērtēt variantu 2020.gadā daļēji pāriet uz optimālajiem studiju izmaksu koeficientiem, nemainot kopējo piešķirtā finansējuma apmēru, jeb atstājot to iepriekšēja gada līmenī, bet samazinot studiju vietu skaitu, sevišķi aicinot izvērtēt tās studiju programmas, kurās novērojams liels studējošo atbirums vai grūtības aizpildīt budžeta vietas.
Tāpat studenti vēlas pārrunāt IZM plānus pārskatīt kritērijus 2020.gada uzņemšanai studijās valsts finansētajās budžeta vietās, nosakot augstākas prasības, proti, vidējo atzīmi vismaz septiņi un potenciālajam studentam nevar būt nesekmīgo atzīmju, tādējādi ar šo rūpīgāko atlasi vēloties ieviest pilnīgu vai daļēju pāreju uz optimāliem koeficientiem pirmā studiju gada studentiem - piešķirot mazāk budžeta vietu, bet ar lielāku finansējumu uz vietu.
Apvienība vēstulē uzstāja, ka šādi priekšlikumi, kas iepriekš nav bijuši apspriesti ar nozares organizācijām un studējošo pārstāvjiem, lai gan tieši skar studējošo intereses, raisa bažas par ministrijas nevēlēšanos veicināt atvērtu dialogu ar tieši iesaistītajām pusēm.
"LSA, kā arī citi ministrijas sociālie partneri, piemēram, Augstākās izglītības padome, vairākkārt ir norādījusi, ka Latvijai būtu nepieciešams izvirzīt skaidru stratēģisko mērķi - veikt pāreju uz pilnībā valsts dotētu augstāko izglītību līdzīgi, kā tas ir ieviests Igaunijā un Ziemeļvalstīs, taču šobrīd piedāvātā ministrijas pieeja virzās tieši uz pretējo, veicinot augstākās izglītības elitārismu un zemu pieejamību," sacīts vēstulē.