VNĪ sola, ka 7 miljonu atgriešana valsij neietekmēs Jaunā Rīgas teātra pārbūves budžetu
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsācis jaunu iepirkuma procedūru Jaunā Rīgas teātra (JRT) tālākas pārbūves darbu veikšanai. Šogad neapgūtie līdzekļi - 7 miljoni tika atgriezti valsts budžetam, kurus valdība pēc saviem ieskatiem novirzījusi citu valsts vajadzību īstenošanai. Projektā paredzēto finansējumu plānots apgūt nākamajos gados atbilstoši JRT pārbūves gaitai.
"Tā kā līgums starp VNĪ un PS "ReRe Būve 1" par JRT pārbūvi ir lauzts, un līgums ar jauno būvnieku paredzams nākamgad, Ministru kabinets lēmis par šogad neizlietotā budžeta novirzīšanu citām valsts vajadzībām. JRT projekta budžets netiks samazināts - to atsāksim apgūt nākamajos gados saskaņā ar teātra pārbūves gaitu," norāda VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.
Šobrīd izsludināts jauns iepirkums JRT būvniecībai atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām paredz īstenot "projektē un būvē" principu - vienotu atbildību teātra pārbūves īstenošanai. Oktobra vidū VNĪ organizēja sanāksmi, kurā ikvienam potenciālajam interesentam bija iespēja saņemt informāciju saistībā ar jaunā iepirkuma prasībām. Lai uzlabotu piegādātāju konkurenci un iepirkuma caurspīdību, VNĪ iesniedza iepirkuma nolikumu Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) priekšpārbaudei. Atbilstoši IUB ieteikumiem, VNĪ precizējis iepirkuma dokumentāciju. Piedāvājumu iesniegšana paredzēta līdz šā gada 5. decembrim. Pēc jauna līguma slēgšanas ar būvnieku darbus pie JRT pārbūves plānots atsākt 2020. gadā.
Jau ziņots, ka VNĪ lēmums par līguma laušanu tika pieņemts, jo "ReRe Būve 1" darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu, tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14. augustā pieņēma lēmumu par "ReRe Būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā. Savukārt septembra vidū Ģenerālprokuratūra iesniedza protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, lūdzot minēto lēmumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai tās pašas tiesas citam sastāvam. VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers skaidro: ""RERE Būve1" prasība neatbilst Civillikumam - civiltiesiska strīda gadījumā būvnieks var prasīt savu peļņas daļu, bet nevis ņemt ķīlā teātri".
"Jau iepriekš saskatījām, ka pieņemtais tiesas lēmums ir procesuāls un balstīts uz "ReRe Būve 1" vienpusēji tiesai sniegtu informāciju. "ReRe Būve 1" Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniedza materiālu 13 sējumu apjomā, tādejādi radot iespaidu par prasības pamatotību. Tik īsā laikā - no materiālu saņemšanas brīža, izskatot tos vienas dienas laikā, nebija iespējams izvērtēt iesniegto materiālu apjomu pēc būtības", iepriekš norādīja VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta "Ilgtspējas indeksa" vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID "Baltā saraksta" zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu "ļoti labi". Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.