Ja Latvijā no nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pieprasa personālu pieņemt darbā pēc nacionālās piederības, tad ir arī jāatsakās no visas Baltijas aviokompānijas ieceres un plāniem ieņemt vadošas lidsabiedrības vietu Ziemeļeiropā, biznesa portālam "Nozare.lv " norādīja Bertolts Fliks.
Pagājušajā nedēļā pēc "airBaltic" stjuartu atlases kampaņas Igaunijā lidsabiedrība un Fliks personīgi saņēma plašu kritiku par it kā nodotām Latvijas interesēm.
"Tādā gadījumā arī strīdam par "airBaltic " zīmolu nav nekādas jēgas un lidsabiedrību var saukt par "Latvijas aviolīnijām". Tiesa, akcionāri nav pieņēmuši lēmumu par šādu stratēģijas maiņu un "airBaltic " turpina attīstību arī Lietuvā un Igaunijā," uzsver Fliks.
Aviokompānija "airBaltic" darbojoties vairāk nekā 30 valstu tirgos un nodarbina profesionāļus no visas pasaules. Lidsabiedrības personāla politika esot piesaistīt profesionālākos speciālistus neatkarīgi no nacionālās piederības, jo darba valoda "airBaltic" ir angļu.
Fliks arī atgādina, ka "airBaltic" pirms 15 gadiem tika dibināta ar mērķi kļūt par vadošo aviokompāniju visās Baltijas valstīs. Vajadzību pēc visas Baltijas kopējas aviokompānijas uzsvēruši arī Baltijas valstu satiksmes ministri, pērn tiekoties Rīgā.
"airBaltic" bāzi Viļņā atvēris jau 2004.gadā. Pēc bāzes atvēršanas Tallinā šī gada jūnijā "airBaltic" esot nostiprinājusies Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Viļņas bāzē lidsabiedrība piesaista lietuviešu pilotus un stjuartes, bet Tallinā - igauņu apkalpes.
Atverot 27 jaunus maršrutus, "airBaltic" šovasar kļuvusi par lielāko valsts aviokompāniju Eiropā pēc jaunatvērto reisu skaita un saņēmusi "anna.aero ANNIES" balvu. "airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 80 galamērķiem. Neatkarīgi no izlidošanas vietas "airBaltic" piedāvā savienojumus no sava ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.