VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) padome un Satiksmes ministrija kā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai otrdien neatklāja bijušajiem uzņēmuma vadītājiem izmaksāto kompensāciju apmēru.
Komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) sēdē minēja, ka publiskajā telpā ir parādījusies informācija par to, ka bijušais LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas saņēmuši kompensācijas 150 000 eiro apmērā.
"Komisija uzrakstīja pieprasījumu LDz padomes priekšsēdētājam Jānim Langem atklāt kompensāciju apmērus, taču Lange atbildēja ka nevar sniegt šādu informāciju, jo tas aizskar privātu personu datus. Tādēļ komisija lūdza Saeimas Juridiskajam birojam skaidrojumu, cik pamatots ir atteikums sniegt šo informāciju," sacīja Ģirģens.
Satversmes Juridiskā biroja pārstāvis komisijas sēdē norādīja, ka gan Satversme, gan Satversmes Kārtības rullis nepārprotami nosaka Saeimas tiesības pieprasīt visas nepieciešamās ziņas, tās var attiekties arī uz valsts kapitālsabiedrību datiem.
"To nosaka arī Augstākās tiesas 2014.gada spriedums, kad privātpersona iesniedza pieprasījumu "airBaltic" par uzņēmuma preču zīmi. Spriedums nosaka, ka šī informācija ir jāatklāj. Protams, informācijai var būt ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc komisijai jārīkojas, lai nodrošinātu šīs informācijas aizsardzību," teica Juridiskā biroja pārstāvis.
Lange deputātiem norādīja, ka parakstītā vienošanās ar Bērziņu un Strakšas viņam liedz bez otras puses piekrišanas atklāt šo informāciju. Tāpat viņš sacīja, ka gan Bērziņa, gan Strakšas amatpersonu deklarācijas jau ir publiskotas, tāpēc deputāti varot paši izrēķināt kompensāciju apmēru.
"Bērziņa alga bija 12 000 eiro mēnesī, pareiziniet to ar 7,5 mēnešiem, atņemiet no deklarācijā uzrādītās kopējās summas un redzēsiet kompensācijas apmēru. Neko neslēpju, tikai gribu rīkoties likuma ietvaros," sacīja Lange.
Deputāte Juta Strīķe (JKP) norādīja Langem, ka deputātiem nav jānodarbojas ar rēķināšanu, bet jāsaņem pieprasītā informācija. "Bez algas var būt arī dažādas atvaļinājumu kompensācijas, slimības pabalsti un citi maksājumi, tāpēc šāda rēķināšana neparāda patieso situāciju," viņa teica.
"Nesaprotu, kas LDz padomei un Satiksmes ministrijai liedz atklāt pieprasīto informāciju. Augstākās tiesas 2014.gada spriedums attiecas tieši uz Satiksmes ministrijas pārvaldībā esošiem uzņēmumiem, tāpēc patlaban tā ir klaja necieņas izrādīšana Saeimas komisijai," uzsvēra Strīķe.
Arī Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova komisijas sēdē sacīja, ka datu aizsardzības regula neliedz informācijas pieprasīšanu un apstrādi, tāpat pēc pieprasījuma ir izsniedzama arī ierobežotas pieejamības informācija.
Uz to Lange vēlreiz atkārtoja, ka nemēģina neko slēpt, tikai vēlas "rīkoties saskaņā ar likumu".
Ģirģens uzsvēra, ka komisijai ir līdzīga problēma arī ar Rīgas domi, tāpēc komisija meklēs veidus, kā to risināt.
Komisijas sēdē bija plānots uzklausīt informāciju par LDz un tā meitassabiedrību darbības pārskatu par laika periodu no 2017.līdz 2019.gadam, tomēr jau pirms komisijas sēdes Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Džineta Innusa norādīja, ka LDz sagatavotā prezentācija satur finanšu datus, kas esot ierobežotas pieejamības informācija.
"Šī gada aktuālie dati nav publiskas pieejamības informācija, jo vēl nav revidēti. Tāpēc daļu no komisijas sēdes būtu jāpasludina par slēgtu," sacīja Innusa.
LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs Saeimas komisijas sēdes publiskajā daļā iepazīstināja deputātus ar LDz struktūru, kā arī sniedza informāciju par to, ka LDz kopējā aktīvu vērtība ir 877,5 miljoni eiro.
Pēc tam Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde tika pasludināta par slēgtu.