Rimšēviča advokāts norāda uz ECB padomes locekļu imunitāti

orupcijā apsūdzētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps uzskata, ka viņa klientam kā Eiropas Centrālas bankas (ECB) padomes loceklim ir kriminālprocesuālā imunitāte pret tiesvedību, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu, tādēļ Rimšēviča aizstāvis šodien Rīgas rajona tiesai Jūrmalā lūdza vērsties Eiropas Savienības tiesā (EST), lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu šajā jautājumā.

Kvēps savu lūgumu pamatoja ar to, ka, atbilstoši imunitātei, Rimšēvičam nedrīkst celt apsūdzību par darbībām, kas saistītas ar viņa ieņemamo amatu ECB. Attiecīgi, aizstāvības ieskatā, ja prokuratūra vēlējās celt Rimšēvičam apsūdzību par šādām darbībām, tad tai bija jāvēršas ECB, lūdzot atcelt Rimšēvičam piešķirto imunitāti. Kvēps arī atsaucās uz EST Ģenerāladvokātes atziņām lietā, kurā Rimšēvičs tika atjaunots Latvijas Bankas prezidenta amatā. Attiecīgi Kvēps Ģenerāladvokātes sacīto interpretēja, ka Rimšēvičam arī nedrīkstēja tikt celta apsūdzība un sākta kriminālvajāšana.

Turpretim lietas prokurore Viorika Jirgena atzīmēja, ka jautājums par imunitātes jēdziena paplašināšanu nav uzdodams EST, jo brīdī, kad tika lemta sākotnējā lieta, tiesai bija iespēja atzīmēt, ka tiek pārkāptas Rimšēviča kriminālprocesuālās tiesības, taču tas netika darīts.

Savukārt pats Rimšēvičs sēdes sākumā tiesai pauda cerību, ka process būs caurredzams un ātrs, taču viņa aizstāvis Māris Mezītis tiesai pieteica lūgumu lietu skatīt slēgtā procesā, skaidrojot, ka lietas materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta gan ar dažādu Latvijā operējošu komercbanku darbību, gan ar ECB atbildēm uz pirmstiesas procesā uzdotiem jautājumiem, kuriem piešķirta augstākā slepenības pakāpe.

Arī šajā jautājumā prokurore nepievienojās aizstāvja lūgumam, norādot, ka viņa nesaskata pamatu lietas skatīšanai slēgtā procesā.

Pārējie aizstāvji gan tiesai norādīja, ka, izskatot lietu atklātā tiesas procesā, pastāv risks, ka tiks aizskartas komercbanku tiesības, jo lietas materiālos ir atrodami atzinumi par banku darbību, proti, komercnoslēpums. Pārējie aizstāvji arī piekrita lūgumam, ka nepieciešams apturēt tiesvedību, lai vērstos EST, lūdzot prejudiciālo nolēmumu.

Rimšēvičs arī tiesai norādīja, ka ECB Padomes locekļa imunitāte netiek izmantota, lai slēptos no atbildības, bet gan kā sava veida "filtrs" pret nepamatotām apsūdzībām. Viņš arī atzīmēja, ka lieta iegūtu no vēl viena augsta līmeņa juridiskā viedokļa.

Par pieteiktajiem lūgumiem būs jālemj Rīgas rajona tiesai.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs šodien pirms tiesas sēdes Jūrmalā žurnālistiem atkārtoti noliedza vainu viņam inkriminētajos nodarījumos, kā arī pauda cerību, ka lieta tiks izskatīta iespējami ātri.

"Es esmu ļoti priecīgs, ka šodien beidzot šī tiesa varēs sākties. Es domāju, ļoti svarīgi ir tas, ka šī tiesa ir ātra, taisnīga. Un lieki piebilst, ka es, protams, noraidu visus tos apvainojumus un tās apsūdzības, kas man šobrīd ir izvirzītas," pirms tiesas sēdes sacīja Rimšēvičs.

Kā ziņots, Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien plkst.12 sāka skatīt krimināllietu, kurā Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju. Lietu skatīs tiesnese Gundega Lapiņa.

Sākotnēji bija paredzēts, ka lietu skatīs tiesnese Inese Biteniece, taču viņa personīgu apsvērumu dēļ atstājusi tiesneša amatu. Pati tiesnese gan norādīja, ka lēmums atstāt amatu nav bijis saistīts ne ar vienu viņas lietvedībā esošu vai bijušu lietu.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Vēlāk lieta atkārtoti nonāca Rīgas rajona tiesā, bet, ņemot vērā to, ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz lietas saņemšanas brīdi bija tikai viens tiesnesis, jo pārējie bija atvaļinājumā, nebija iespējams nodrošināt nejaušu lietas iedali tiesnesim, tādēļ nejaušā kārtībā lieta tika iedalīta Biteniecei, kura strādāja Rīgas rajona tiesā Rīgā.

Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

24.maijā prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Rimševics un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.