Uzaicinājuma vēstule atgādina rēķinu. Tas jāmaina

 
©Dāvis Ūlands/F64

Veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka uzaicinājuma vēstule sievietēm uz mamogrāfijas pārbaudi vairāk atgādina namu pārvaldes rēķinu, nevis informāciju par lielisku valsts apmaksātu pakalpojumu. Tāpēc Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests plāno uzlabot vēstules dizainu, kā arī pilotprojekta veidā noskaidrot iemeslus, kā un kāpēc sievietes atsaucas vai – gluži pretēji – ignorē aicinājumu veikt valsts apmaksātu krūts vēža skrīninga pārbaudi.

Šāgada dati rāda, ka šāgada pirmajā pusgadā sieviešu atsaucība krūts vēža skrīninga izmeklējumam, ko apmaksā valsts, ir augusi un ir lielākā pēdējo desmit gadu laikā. Ja 2009. gadā profilaktiskajai pārbaudei atsaucās un mamogrāfiju veica 21 procents uzaicināto sieviešu, šāgada sešos mēnešos to izdarījušas 45 procenti sieviešu. Vienīgais reģions, kur valsts apmaksāto izmeklējumu veikušas vairāk par pusi sieviešu, tas ir, 54 procenti, ir Latgale. 2018. gadā izmeklējumus veica 42 procenti sieviešu. Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas izlases kārtībā atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem. Krūts vēža pārbaudei (ar mamogrāfijas metodi) vēstules izsūta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem - reizi divos gados. Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas uz sievietes deklarēto adresi aptuveni trīs mēnešu laikā pēc personas dzimšanas dienas. Krūts vēža profilaktiskajai pārbaudei vēstules izsūta 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadu vecumā. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietas izpildītāja Andra Valdmane norādīja, ka tiesības saņemt valsts apmaksātu mamogrāfiju ir arī sievietēm virs 68 gadu vecuma, tikai tas notiek bez īpašas vēstules nosūtīšanas, bet ar ģimenes ārsts nosūtījumu.

Vērtējot mamogrāfijas pakalpojumu kvalitāti Latvijā, Veselības ministrija pievērsusi uzmanību arī sieviešu atsaucības rādītājiem uz šiem izmeklējumiem, un, protams, tie varētu būt augstāki, jo vidēji tikai 40 procentu sieviešu, saņemot vēstuli, dodas uz izmeklējumu. Viens no iemesliem, kāpēc sievietes uzreiz neatsaucas uz šo vēstuli, varētu būt arī pati vēstule, tās teksts un vizuālais izskats. Veselības ministre Ilze Viņķele Neatkarīgajai atzina, ka «uzaicinājuma vēstules teksts vairāk atgādina namu pārvaldes rēķinu, nevis informāciju, ka valsts apmaksā lielisku pakalpojumu». Tam piekrīt A. Valdmane, norādot, ka vēstules pēdējo gadu laikā ir mainītas, ir arī mēģināts to izskatu padarīt draudzīgāku un tekstu saprotamāku. «Ir tomēr daļa sieviešu, kuras mēs nespējam uzrunāt, iespējams, tā ir savādāka uztvere, domāšana. Protams, mums ir jāstrādā, jādomā, kā šo grupu uzrunāt, to mēģināsim izdarīt pilotprojekta ietvaros,» saka A. Valdmane.

Pēc veselības ministres teiktā, ir vairāki pieņēmumi, kāpēc vēstules nesasniedz un neuzrunā visas sievietes, un vairāki pieņēmumi, kāpēc sievietes neatnāk uz izmeklējumu. Viens no šādiem pieņēmumiem ir tas, ka vēstules teksts, kas ir latviešu valodā, neuzrunā sievietes, kuru sarunu valoda ikdienā ir krievu valoda. «Bet mums tādu datu nav, tas ir tikai pieņēmums,» teica ministre. Lai noskaidrotu šo aspektu un, iespējams, arī citus, plānots realizēt pilotprojektu, ievācot informāciju no sievietēm. Savukārt runājot par vēstules dizainu, mamogrāfijas pakalpojuma uzlabošanas plānā ir iecerēts kopā ar ekspertiem no Rīgas Stradiņa universitātes izvērtēt arī šo jautājumu un atrast atbildi uz jautājumu, kādai jābūt vēstulei, lai sievietes tā uzrunātu. «Ja pētnieki teiks, ka vēstulei jābūt uz rozā papīra un ar ziediem, mēs tādu veidosim, jo galvenais, lai sievietes izlasa un atnāk uz pārbaudi,» uzsvēra I. Viņķele.

Uzaicinājuma vēstule sievietēm uz mamogrāfijas pārbaudi vairāk atgādina namu pārvaldes rēķinu, nevis informāciju par lielisku valsts apmaksātu pakalpojumu, uzskata veselības ministre Ilze Viņķele / Neatkarīgā Rīta Avīze

Nacionālajā veselības dienestā Neatkarīgajai stāsta, ka pēdējās izmaiņas uzaicinājuma vēstulēs tika veiktas 2017. gada jūlijā - toreiz dienests pārskatīja un aktualizēja vēstulē ietverto informāciju, veicot izmaiņas satura izkārtojumā, tostarp tekstuālas korekcijas, padarot vēstulē ietverto informāciju vieglāk uztveramu. Tajā pašā laikā dienests atzīst, ka līdz šim nav veicis aptauju, lai noskaidrotu sieviešu viedokli par nepieciešamajām izmaiņām uzaicinājuma vēstulē. «Mēs pašlaik strādājam pie algoritma ārstniecības iestādēm, kurā būs ietvertas vadlīnijas, kā uzrunāt pacientes veikt valsts apmaksātu skrīninga izmeklējumu, tostarp arī, kā paziņot par skrīninga rezultātiem,» saka dienesta speciāliste Tanita Tamme-Zvejniece. Viņa norāda, ka Veselības ministrija kopīgi ar onkoloģijas jomas ekspertiem ir konceptuāli vienojusies par nepieciešamību pilnveidot skrīninga mamogrāfijas uzaicinājuma vēstules dizainu un saturu. «Doma ir to pēc iespējas vienkāršot, lai uzaicinājuma vēstule būtu vizuāli viegli uztverama un saprotama,» saka T. Tamme-Zvejniece. Vienlaikus Nacionālā veselības dienesta eksperti ir pārliecināti, ka krūts vēža skrīninga aptveres paaugstināšana valstī, sasniedzot mērķa grupu atsaucību līdz 70 procentiem no uzaicināto sieviešu skaita, ir komplekss pasākumu kopums. Tas ietver dažādas informatīvas kampaņas, kas uzrunā visu sabiedrību kopumā, tas nozīmē arī kvalitatīvu mamogrāfijas pakalpojumu, kā arī atgriezenisko saiti par turpmāk nepieciešamajiem izmeklējumiem vai turpmāko rīcību, tas ir, lai sievietes zinātu, ko darīt jau pēc mamogrāfijas izmeklējuma.

 

Rīgas namu pārvaldnieks