Lauž stereotipus par senioru aprūpi

 
KĀ ĢIMENĒ. Rīgā deklarētie seniori var pavadīt vecumdienas ģimeniskā vidē, dzīvojot ģimenes tipa mājiņās Babītes Lapsās. Tur meža malā uzbūvētas divas ēkas, kam oficiāli dots nosaukums sociālais projekts Lielās ģimenes māja. Tas ir Latvijā līdz šim nebijis projekts, un to plānots ieviest arī Lietuvā un Igaunijā ©Ģirts Ozoliņš/F64

Šoruden Dānijas pilsētā Orhūsā notika Eiropas programmas Active Assisted Living forums, kurā piedalījās daudzu valstu pārstāvji, lai pārrunātu ar veselīgu novecošanos un tehnoloģiju risinājumiem saistītus jautājumus. Forumā piedalījās arī Rīgas domes Labklājības departamenta un SIA Senior Riga pārstāvji. Rīgas pašvaldība sadarbībā ar SIA Senior Riga varēja parādīt inovatīvu senioru aprūpi Lielās ģimenes māja, kas ir pirmais Baltijā izveidotais ģimenes tipa ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojums.

Tādu plānots ieviest arī Lietuvā un Igaunijā. Savukārt aprūpētās dzīvesvietas risinājums Mama-OK, ko ir iespējams pielāgot vecāka gadagājuma cilvēkam ar ļoti augstām aprūpes vajadzībām arī dzīvesvietā, pašlaik ir izmēģinājuma projekts Rīgā. Tādējādi tiek mainīti stereotipi par gados vecāku cilvēku aprūpi un viņu iespējām dzīvot, cik vien iespējams, patstāvīgi.

Projekts Lielās ģimenes māja pierāda, sirmgalvjiem ir iespējams nodrošināt tādus apstākļus, lai viņi atgūst pašaprūpes spējas, uzlabo veselību, kā arī tiek pagarināts viņu dzīves ilgums. Pirmās senioru mājas Babītē tiešām ir mājvieta, kas atgādina lielākas saimes kopā dzīvošanu. Projektu īstenotāja Senior Group pārstāve Baltijas valstīs Diāna Gžibovska uzsver, ka vienā mājā dzīvo ne vairāk kā septiņi cilvēki un viņus aprūpē viena darbiniece, ko dēvē par meitu. Istabiņas ir iekārtotas pēc iespējas funkcionāli ērtākas, lai cilvēks pats var izdarīt visu, piemēram, piecelties. Telpas ir aprīkotas ar drošības pogu un īpašām kamerām, kas fiksē, ja cilvēks telpā ir nokritis. Arī tad, ja viņš ir piecēlies saviem spēkiem, šī situācija tiek konstatēta un pēc tam izvērtēts cilvēka veselības stāvoklis un iespējamā palīdzība. D. Gžibovska norāda, ka apstākļi Lielās ģimenes mājā ļauj būt tik neatkarīgam, cik cilvēks pats to vēlas un cik tas ir iespējams. Senioru intereses ir pirmajā vietā, viņiem ļauts būt neatkarīgiem, patstāvīgiem un tajā pašā laikā - neuzkrītoši pieskatītiem.

Divas pirmās senioru mājas Babītes pagasta Lapsās neatgādina pansionātus vai slimnīcas, kur ir gari gaiteņi un pieblīvētas palātas. Seniori dzīvo privātmājās, viņiem ir iespēja mitināties vienvietīgā, divvietīgā vai trīsvietīgā mājoklī. To izlemj seniors. Nereti tuvinieki izsaka savas vēlmes, bet seniors lemj citādāk. Piemēram, kāda Lapsās dzīvojoša kundze ir ļoti komunikabla un pretēji tuvinieku norādēm izvēlējusies dzīvot nevis atsevišķā istabiņā, bet divvietīgā istabā. Tas ietekmē arī maksu par uzturēšanos mēnesī.

«Senioriem savu dzīvi iespēju robežās ļauts organizēt pašiem. Tās ir viņu mājas,» uzsver D. Gžibovska. Dzīves telpa ir pielāgota ar dažādām tehnoloģijām un sociālām aktivitātēm, lai cilvēks varētu justies droši un visur pārvietoties. Ja kāds vēlas pastaigāties pa mežu, viņam ir iespēja izmantot drošības pogu un nepieciešamības gadījumā izsaukt palīdzību.

Ir saprotams, ka cilvēki vēlas zināt, cik tas maksā. Rīgas domes līdzfinansējums ir līdz 640 eiro mēnesī, klients apmaksā uzturēšanos ar 90 procentiem no savas pensijas un, ja vajadzīgs, pārējo sedz radinieki. Ikmēneša maksa ir mainīga, tā ir atkarīga no katra cilvēka neatkarības spējām, no pašu vai radinieku izvēlētajiem pakalpojumiem. Katru dienu ar īpašas aplikācijas palīdzību tiek fiksēta cilvēka spēja par sevi parūpēties, piemēram, vai viņš var pats apģērbties, vai viņam ir jāpalīdz, vai viņš ir tikai jāpieskata u.tml. Jo rīcībspējīgāks ir senioru mājas klients, jo mazākas ir izmaksas. «Bieži problēma ir vientulība. Varbūt senioram nav motivācijas celties no gultas, ja viņš dzīvo viens. Bet te ir jādarbojas. Viņi daudz ko sāk darīt paši, dzīvojot šādās mazās kopienās. Bija cilvēks, kuru bija paredzēts vest uz psihoneiroloģisko slimnīcu, bet viņš te atkopās. Slimnīcu nevajadzēja. Cilvēks var daudz izdarīt pats, ja ir pielāgoti dzīves apstākļi. Mēs negribam, ka uzskata - aprūpes iestāde ir cilvēka pēdējie dzīves metri,» saka D. Gžibovska.

Novērtējuši Lielās ģimenes mājas iespējas, senioru tuvinieki slēdz rezervācijas līgumus. Tomēr, kā saka D. Gžibovska, allaž ir svarīgas senioru intereses. Iespējams, viņi jau ir iejutušies citā sociālās aprūpes iestādē, un nav vajadzīgs senioru izraut no viņam patīkamas vides.

Senior Group vadās pēc tendencēm veselības situācijā un aprūpē Latvijā, tāpēc nākamās senioru mājas būs domātas demences slimniekiem. Viņu nekļūst mazāk, bet tuviniekiem nav zināšanu un iespēju aprūpēt demences slimniekus.

Senioru aprūpe, ko piedāvā SIA Senior Riga, ir pozitīvi novērtēta - programma Active Assisted Living Rīgas pilsētas pašvaldības sadarbības partnerim SIA Senior Riga piešķīra vienu no 2020. gada pārrobežu sadarbības partneru labās prakses vizīšu vietām. Šādas nominācijas iegūšana nozīmē, ka sniegtais pakalpojums ir atzīts par vienu no inovatīvākajiem Eiropas mērogā un kļūst par labas prakses un politikas piemēru, kas saistīts ar aktīvu un veselīgu novecošanu.

 

Rīgas namu pārvaldnieks