Dabas skaitīšanas datus valdībai iesaiņos dendrologs Svilāns
Ietekmīgākās vides aizsardzības iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes direktora amatā iecelts līdzšinējais Nacionālā botāniskā dārza vadītājs Andrejs Svilāns. Tieši viņam nāksies iesaiņot lielajā dabas skaitīšanas projektā savāktos datus politiskai izlemšanai valdībā, ko ar tiem darīt.
Vides ļaužu aprindās dendrologs Andrejs Svilāns ir ieredzēts profesionālis. Prot runāt ar šīs jomas cilvēkiem, bet pāri visam viņam esot darbs. Vides žurnāliste Anitra Tooma stāsta, ka botānisko dārzu no tā kādreizējās senilitātes Svilāns spējis pacelt izcilā līmenī: «Tiešām nevaru iedomāties labāku kandidatūru par viņu!»
Būs jārunā politiskā līmenī
Kā jau no tās nosaukuma saprotams - Dabas aizsardzības pārvalde pārvalda aizsargājamās teritorijas, īsteno valsts politiku sugu un biotopu aizsardzības jomā, plāno un organizē aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus, rosina arī jaunu aizsargājamu teritoriju izveidi vai to statusa maiņu. Darbu daudz, tostarp arī dažādos projektos apgūstot naudu no Eiropas Savienības fondiem. Bet to, ka ar naudas lietām veiksmīgi tiek galā, Andrejs Svilāns jau pierādījis botāniskajā dārzā.
Atzinīgi, protams, par viņu izsakās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:
«Kopš 1991. gada strādājot Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļā (biologs, zinātniskais asistents, nodaļas vadītājs), Nacionālā botāniskā dārza kolekciju un ekspozīciju kuratora un kopš 2006. gada Nacionālā botāniskā dārza direktora amatā, Andrejs Svilāns ir ieguvis plašu un vispusīgu profesionālo pieredzi iestādes vadībā un plašas zināšanas par valsts pārvaldes, administratīvā procesa un dabas aizsardzības politikas īstenošanas jautājumiem.»
Un nav šaubu, ka spēja runāt par vides jautājumiem politiskā līmenī viņam būs nepieciešama.
Pesimismam nav pamata
Iepriekšējais Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Juris Jātnieks no amata aizgāja ar skandālu. Ministrija viņam pārmeta sliktu iestādes pārvaldību. Taču īstais iemesls drīzāk bija pārmērīgais pesimisms. «Dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka mūsu zaļā Latvija ir ilūzija,» viņš vēl šovasar teica Neatkarīgajai un šādu pašu ziņu sistemātiski sūtīja arī uzraugošajām institūcijām Eiropas Savienības līmenī. Arī šogad Eiropas Komisijai sūtītajam ziņojumam par Latvijas biotopu stāvokli pavadošie komentāri ir nožēlas pilni, kaut gan skaitļi apliecina būtisku situācijas uzlabojumu. Neatkarīgā par to jau vēstīja: ja salīdzina ar iepriekšējo ziņojumu, sugu stāvoklī konstatējams nozīmīgs uzlabojums. Labvēlīgā stāvoklī esošo skaits pieaudzis no 28% uz 41%. Attiecīgi samazinājies sliktā un nepietiekamā stāvoklī esošo skaits. Biotopu sadaļā savukārt 12% dzīvotņu no sliktā stāvoklī esošām pakāpušās pie nepietiekamā aizsardzības stāvoklī esošām. Būtisks uzlabojums mežiem un purviem. Ar pļavām gan vēl jāstrādā.
Pusēm jārod kompromiss
Ziņojumā Eiropas Komisijai ir izmantoti arī vēl nepabeigtajā dabas skaitīšanas projektā iegūtie dati. Šogad ir pēdējā lauku darbu sezona, bet nākamgad sāksies šo datu apkopošana, pārbaude un analīze. Stājoties amatā, Andrejs Svilāns šo norāda kā vienu no savas darbības prioritātēm. Pabeigt dabas vērtību apzināšanas un uzskaites projektu Dabas skaitīšana un veikt iegūto datu izvērtēšanu. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem par ES nozīmes biotopiem tālākas izmaiņas varētu būt gan normatīvo dokumentu līmenī, gan praktiskajā dabas vērtību apsaimniekošanā. Jāatgādina, ka, īstenojot šo vērienīgo 9,5 miljonus vērto projektu, politiskā līmenī panākta vienošanās izlemt par iegūto datu pielietojumu tikai pēc projekta pilnīgas pabeigšanas. Netaisīt uzreiz katrai retai puķei vai vabolei mikroliegumu. Jo nedrīkst pieļaut situāciju, ka gadījumā, ja aizsargājamu vērtību atklātos daudz vairāk, nekā līdz šim domāts, automātiski tiktu noteikti plaši ierobežojumi lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un galu galā arī dzīvei ārpus pilsētām. Piekrītot jaunajam amatam, Andrejs Svilāns esot apņēmies meklēt balansu daudzajās interesēs, kas saistītas ar vidi: «Kā būtiskāku prioritāti Andrejs Svilāns uzsvēris sabiedrības izpratnes veicināšanu par dabas aizsardzības un dabas vērtību saglabāšanas nepieciešamību. Tikpat svarīga ir ekonomisko un dabas aizsardzības interešu sabalansēšana, konstruktīva dialoga veicināšana starp iesaistītajām pusēm un kompromisu risinājumu atrašana.» Pirmā darbadiena jaunajā amatā Andrejam Svilānam bija piektdien. Par iestādes pārvaldības trūkumiem detaļās viņš vēl nav gatavs runāt, vispirms kā nākas jāiepazīstas ar jauno darbalauku. Kaut kādas izmaiņas būšot. Bet kas attiecas uz Latvijas zaļumu - mainās valsts un mainās arī daba: «Pirms desmit piecpadsmit gadiem runājām par ušņu laukiem un to, cik aizaugusi ir Latvija. Tagad lauksaimniekiem pietrūkst zemes, ko apsaimniekot. Savukārt Pierīgā plašā teritorijā dabiskās pļavas nomainījuši ciemati.» Viss mainās, un ir sugas, ko šīs pārmaiņas ietekmē pozitīvi, un ir tādas, ko negatīvi. Tāda ir realitāte.