Kad Latvija sāka īstenot vienu no vērienīgākajām armijas iecerēm – mehanizācijas projektu, paralēli tika uzstādīts vēl viens mērķis – pēc iespējas vairāk iesaistīt vietējo industriju. Pat tika noteikts – lielajos līgumos teju trešdaļai apjoma jābūt balstītam uz Latvijas uzņēmumu spējām. Kā noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, kopš 2016.gada, kad armijai tika piegādātas pirmās bruņumašīnas CVR(T), līdz pat šim brīdim augsta līmeņa remonti šīm kaujas mašīnām Latvijā netiek veikti.
Pirms pieciem gadiem Latvijas un Lielbritānijas valdības vienojās par 123 britu armijas izmantoto, “BAE Systems” izstrādāto kaujas kāpurķēžu bruņumašīnu CVR(T) iegādi. Pirms nonākšanas Latvijā, bruņumašīnas tika atjaunotas un aprīkotas.
Slēdzot šo līgumu, Latvijas puse vēlējās iespējami lielāku vietējo uzņēmumu iesaisti, lai krīzes situācijās mazinātu atkarību no ārzemju piegādātājiem. “Tādas ir mūsu vadlīnijas arī visu bruņoto spēku attīstības nākotnē, kad mēs iesaistīsim Latvijas uzņēmējus un tādā veidā attīstīsim Latvijas militāri rūpniecisko kompleksu,” 2016.gadā teica tā laika aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Taču praktiskā puse iecerei izrādījusies nebūt ne raita. Pirmās no bruņumašīnām, kapitāli atjaunotas un aprīkotas, Latvijā nonāca 2016.gadā. Šobrīd piegādātas gandrīz simt kaujas mašīnu, un pēdējām piegādēm jābūt nākamgad. Pirms pāris gadiem gan atklāts, ka, bruņumašīnas atjaunojot, pieļauta kļūda vienā no mezgliem, un visai jau piegādātajai tehnikai to nācies nomainīt, lai izvairītos no negadījumiem.
Šobrīd ikdienas uzturēšanas un remontdarbus karavīri veic paši, bet augstāka līmeņa darbi aizvien vēl ir britu uzņēmuma pārziņā. “Tās nav, protams, dienas, tās ir nedēļas, bet tā konkrētā loģistikas ķēde mums ir skaidra, mēs zinām, kā nosūtam uz remontiem šāda tipa mezglus, un mēs arī esam sagaidījuši atpakaļ iepriekš nosūtītos mezglus, kuri ir atjaunoti un jau darbojas, ir uzstādīti atkal attiecīgai tehnikai, lai viņi varētu turpināt savu darbību,” saka NBS Kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris majors Andžejs Zarakovskis.
Armijas mehanizācija ir viens no vērienīgākajiem projektiem, kura kopējās izmaksas, ieskaitot bruņumašīnu iegādi, aprīkošanu, apmācības un uzturēšanu, ir ap 250 miljoniem eiro.
Sākotnēji, kamēr apgūtas krājumu veidošanas nepieciešamības, remonti aizņēmuši daudz laika, bet pamazām situācija kļuvusi labāka. Atbildīgie noraida bažas, ka dārgā tehnika būtu stāvējusi dīkā, gaidot remontu.
Aizsardzības ministrijas iepriekš sniegtā informācija liecināja, ka uzņēmumam “BAE Systems” jānodrošina augstākā (3. un 4.līmeņa) līmeņa remonta iespējas Latvijā. Līdz 2016.gada beigām “BAE Systems” bija uzdots izvēlēties Latvijas uzņēmumu, kas nodrošinātu šāda līmeņa remontu Latvijā. Izvērtēšana ieilgusi un tikai 2018.gada jūlijā noslēgts līgums ar “Auto Kada” grupas uzņēmumu “Zemgales remonta centrs” par potenciālo sadarbību. Uzņēmuma finanšu direktors Ivars Ozoliņš “de facto” norādīja, ka pagaidām “Zemgales Remonta centrs” neveic praktiski nekādus bruņumašīnu remonta darbus.
“Jau pirms pieciem gadiem mēs sākām sarunas ar “BAE Systems”, lai izvērtētu, kādi ir potenciālie partneri, kas no industrijas puses varētu iesaistīties uzstādīto mērķu īstenošanā. Un, jāsaka tā, ka līdz šim brīdim mums joprojām nav skaidras atbildes par sadarbības formām un veidu. Šobrīd ir tāda ļoti izšķiroša situācija, kurā mēs sagaidām no “BAE Systems” viņu solījumu izpildi un reāli reāli arīdzan darbību,” raidījumam “de facto” saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Britu uzņēmums “BAE Systems” atbildē “de facto” vispirms norāda uz šogad notikušajām pārmaiņām pašu struktūrā, vasaras vidū izveidojot kopuzņēmumu ar “Rheinmetall”. Tagad uzņēmumu sauc “Rheinmetall BAE Systems Land” (RBSL). Un tas tagad nodarbojas ar militāro transportlīdzekļu ražošanu un apkopi, un atbild arī par CVR(T) bruņumašīnām, kā arī saistībām ar Latvijas pusi: Aizsardzības ministriju un nozares uzņēmumus pārstāvošo federāciju.
No RBSL puses tiek dots nākamais solījums. “Mēs turpinām sadarbību ar Latvijas Aizsardzības ministriju un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju, lai rastu iespējas Latvijai veikt transportlīdzekļu apkopi uz vietas,” raidījumam “de facto” norāda “Rheinmetall BAE Systems Land” (RBSL) Ārējās komunikācijas padomniece Holija Vailda.
Savukārt Elīna Egle pauž viedokli: “Latvijas Aizsardzības ministrija ir ļoti ilgi bijusi toleranta un gaidījusi no “BAE Systems” rīcību. Līdz šim ir bijuši piedāvājumi, uz kuriem diemžēl jeb, es domāju, arī mūsu kopējās interesēs, sadarbība nebija panākta (..) šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka “BAE Systems” ir vai nu jāpilda solījumi, vai ir jāsāk sankciju procedūras.”
Bruņumašīnu lietošanas cikls ir aptuveni desmit gadi. Un Aizsardzības ministrijā uzsver, ka tai šobrīd ir svarīgi panākt, lai vietējais uzņēmums būtu tiesīgs veikt kaujas mašīnu kapitālo atjaunošanu pirms nākamā darba cēliena, kas būs jau pēc dažiem gadiem.
“To, ko mēs esam lūguši, un ko līdz šim līmenim BAE arī ir izpildījuši - viņi ir iesaistījušies, atraduši šo vietējo ražotāju un nodevuši zināmas zināšanas. Protams, ka tās ir tikai tās pamatzināšanas, kas ir pirmais līdz trešais līmenis. Un to ceturto līmeni, kas kapitālajiem remontiem un augstāk - mēs pašlaik risinām jautājumu, kādā veidā ilgtermiņā nodrošināt šo kapitālo remontu īstenošanu šeit, Latvijā. Protams, mums nav intereses, lai šīs bruņumašīnas tiek transportētas uz Lielbritāniju,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Ļoti iespējams, ka apkopes tiesības iegūtu jau pieminētais “Zemgales remonta centrs”, kam jau ir līgums ar bruņumašīnu ražotāju RBSL.
“Zemgales remonta centrs” finanšu direktors Ivars Ozoliņš, : “Esam atvērti sadarbībai un ar laiku gatavi uzņemties kapitālo remonta darbu veikšanu, bet par konkrētiem plāniem šajā virzienā, termiņiem utt., Jums noteikti būtu labāk jautāt tieši RBSL pārstāvjiem.”
Šobrīd tiek meklēti risinājumi, kā veidot sadarbību ar uzņēmumiem, kas nākotnē iegūtu ekskluzīvas tiesības uz noteikta veida darbu veikšanu militārajā jomā, un kā notiktu to kontrole. Tie varētu būt regulāri auditi, noteikta maksimālās peļņas likme un tamlīdzīgi. Šī procesa sakārtošanai patlaban tiek grozīts Mobilizācijas likums.
Neveiksmīgs pavērsiens armijas mehanizācijas procesā ir noticis Igaunijā. Tās armija lēti iegādājās 37 lietotas bruņumašīnas CV90. Pirms diviem gadiem izsludināja konkursu to pārbūvei. Bet tās ražotājs, Zviedrijā bāzētais “BAE Systems Hagglunds”, šo procesu būtībā iedzina strupceļā, liedzot citiem remonta pretendentiem iespējas tikt pie vajadzīgajām rezerves daļām. Kaujas tehnika visu šo laiku nelietota vadījusi armijas angārā.
