Gaidot Lāčplēša dienu, AM aicina ikvienu iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Gaidot Lāčplēša dienu, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad pirms 100 gadiem tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Iedzīvotāji varēs salocīt vai saņemt sarkanbaltsarkano lentīti 8., 9. un 11. novembrī Latvijas Kara muzejā, kur tās būs pieejamas visas dienas garumā, informē Vita Briže, AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente.

Par godu Latvijas armijas simtgadei Aizsardzības ministrija šogad sarūpējusi 70 000 sarkanbaltsarkano lentīšu. Laika posmā no 2010. līdz 2018. gadam Aizsardzības ministrijas rosinātajā iniciatīvā pavisam salocīti jau vairāk nekā 600 000 sarkanbaltsarkano lentīšu.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka lentītes nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot stilizētu burtu "V", kas simbolizē uzvaru.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - "Par Latviju". Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Latvijā

Prioritāte ir līdz 2030.gadam savienot trīs Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu - tā ir stratēģiska nepieciešamība, un tāpēc jākoncentrējas uz pamatlīnijas būvniecību, ceturtdien pēc tikšanās ar Latvijas valdības ministriem uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane.

Svarīgākais