KNAB liek maksāt 45 eiro naudas sodu Garkalnes novada izpilddirektorei

© REUTERS/SCANPIX/LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 45 eiro sodu Garkalnes novada domes izpilddirektorei Jeļenai Tocai, kura parakstīja rīkojumu, ar kuru uzdeva izmaksāt Garkalnes novada domes priekšsēdētājam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam (LZS) 2600 eiro naudas balvu.

KNAB atbilstoši savai kompetencei ir izvērtējis informāciju par Garkalnes novada domes izpilddirektores darbības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (IKNL) normām, pagājušajā gadā izdodot rīkojumu, ar kuru uzdeva izmaksāt Garkalnes novada domes priekšsēdētājam naudas balvu 2600 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Garkalnes novada domes izpilddirektore par minētajā likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu šogad oktobra sākumā saukta pie administratīvās atbildības un sodīta ar naudas sodu 45 eiro apmērā.

KNAB arī apliecināja, ka Garkalnes novada domes priekšsēdētājs veicis naudas balvas atmaksu Garkalnes novada domes budžetā.

Valsts kontrole (VK) nesen atklājusi, ka Garkalnes pašvaldības administrācijā nodarbinātajiem tiek maksātas dāsnas piemaksas, kam neesot pienācīga pamatojuma. Saskaņā ar 2017. un 2018.gadā izdotajiem rīkojumiem izmaksas atlīdzībai nepamatoti palielinātas gandrīz par 217 000 eiro. Prēmiju un naudas balvu piešķiršanā konstatēti arī iespējami interešu konflikta gadījumi, par kuriem Valsts kontrole informējusi KNAB.

Komentējot VK revīziju, Bauze-Krastiņš šonedēļ žurnālistiem atklāja, ka deputāti viņam uz 60 gadu jubileju gribējuši izmaksāt prēmiju, taču VK neesot bijusi mierā ar to - kā šis lēmums noformēts.

"Lai gan deputāti to atbalstīja, izrādās, ka to var darīt tikai ar domes lēmumu, nevis izpilddirektora rīkojumu. Pēc VK aizrādījumiem, ka tā īsti labi nav, es visu naudu atgriezu pašvaldībai," sacīja politiķis.

Vienlaikus Garkalnes domes sēdē pašvaldības finanšu direktore Ilesa Abarri atklāja, ka "tehniskas kļūmes dēļ" deputāti par šo jautājumu nav lēmuši. "Tā bija cilvēciska kļūda, ko paskaidrojām arī KNAB," apgalvoja Abarri.

Latvijā

Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.

Svarīgākais