NRA PĒTA, kāpēc amerikāņi mudina Latviju domāt par obligāto dienestu

 
©Gatis DIEZIŅŠ

Kā nosargāt Baltijas valstis – nule publiskotajā pētījumā vaicā ASV militārā domnīca Jamestown foundation, un viņu atbilde ietver rekomendāciju izveidot obligāto militāro dienestu. Latvija šobrīd ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kas neizmanto nekādus piespiedu mehānismus aizsardzības spēku rekrutēšanā. Un pagaidām arī negrasās.

Runas par nepieciešamību veidot valstī obligāto militāro dienestu - OMD - uzvirmo ar zināmu regularitāti. Pozitīvi par to savulaik izteikušās atsevišķas ārlietu resora amatpersonas, ietekmīgi Saeimas deputāti. Zināms atbalsts OMD idejai ir arī esošo un izbijušo militārpersonu aprindās, jo pašlaik valsts aizsardzībā piedalās tikai viens procents iedzīvotāju, un arī tā nodrošināšanā armija saskaras ar rekrutēšanas grūtībām.

Pirms trim gadiem Neatkarīgā vēstīja, ka diskusijai par piemērotāko aizsardzības modeli punktu varētu pielikt sabiedrotie, pasakot, ka Latvijas armijas skaitliskais sastāvs jāpalielina līdz konkrētam līmenim, ko bez OMD vairs nebūs iespējams nodrošināt. Līdzīgi notika ar aizsardzības budžeta celšanu līdz 2% - faktiski tas bija ultimāts apmaiņā pret sabiedroto klātbūtni mūsu reģionā. Iespējams, ka domnīcas Jamestown foundation pētījums ir šāds brīdinājuma signāls Latvijas valdībai. Pagaidām neoficiāls.

Latvijā plašāku uzmanību amerikāņu pētījumam pievērsis neformālais militārais portāls Vara bungas, kas arī atbalsta OMD ieviešanu. Pētījuma autors ir doktors Ričards D. Hūkers - augsta ranga padomnieks vairākās ASV prezidenta administrācijās, kara akadēmiju pasniedzējs, vairāku karu veterāns. Un būtiski, ka domnīca Jamestown foundation viņa ziņojumu publicē zem sava zīmola, kas ASV vadošajās aprindās tiek respektēts.

Viens no būtiskākajiem secinājumiem pētījumā - politisku iemeslu dēļ NATO spēku klātbūtnes pastiprināšana reģionā ir maz ticama, taču Baltijas valstis pašas var darīt daudz vairāk sevis aizsargāšana. «Mazā Latvija neatkarības kara laikā 1919. gadā apbruņoja 70 000 cilvēku lielu armiju. Igaunijas armija 80 000. Šodien Izraēla, kas ir valsts ar līdzvērtīgu iedzīvotāju skaitu, veido aktīvu armiju, kurā ir 176 000 cilvēku un vēl papildus 465 000 cilvēku pēc pilnas mobilizācijas. Šie piemēri liecina, ka Baltijas valstis var darīt daudz vairāk, lai palielinātu savu aizsardzības potenciālu.» Un tālāk pētnieks piedāvā, pēc viņa domam, efektīvāko risinājumu - OMD. «Obligātais iesaukums uz diviem gadiem ar taisnīgu kompensāciju tiem, kas izvēlas kļūt par karjeras karavīriem un virsniekiem, ļautu ievērojami uzlabot bruņoto spēku lielumu un kvalitāti un nodrošinātu pamatu Baltijas sauszemes spēku paplašināšanai par zemāku cenu nekā izmaksātu dārgi profesionālie karavīri.»

Te jāatgādina, ka Aizsardzības ministrija līdz šim apgalvojusi gluži pretējo, ka tieši OMD izmaksas Latvijas gadījumā būtu augstākas.

Neatkarīgā lūdza komentēt amerikāņu pētījumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Viņš ar to ir iepazinies un pauž gandarījumu, ka ASV ir vairākas domnīcas, kas pievērsušas uzmanību Baltijas valstu drošībai. Daļa ieteikumu ir ņemts vērā, tomēr daļa vērtēta skeptiski. Piemēram, šajā konkrētajā pētījumā autors ieteic iegādāties Latvijai smago bruņojumu tādā apjomā, ka aizsardzības izdevumiem būtu jāatvēl kā minimums 4% no IKP. «Mums ir jāapzinās mūsu finansiālā realitāte un tas, ka mēs aprīkojam mūsu armiju ar to, ko varam atļauties,» atzīst ministrs. Un valsts finanses ir arī pretarguments ieteikumam par obligātā dienesta ieviešanu: «Ņemot vērā demogrāfiju un to, kāda cīņa notiek par darbaspēka resursiem pašlaik, mums ir godīgi jāatbild uz jautājumu, kur mēs dabūsim cilvēkus un kā mēs kompensēsim iztrūkumu ekonomikai, izceļot no aprites noteiktu sabiedrības daļu uz diviem gadiem.» Turklāt ministram ir šaubas, vai Latvijas sabiedrībā būtu atbalsts obligātajam dienestam. Tātad vismaz pagaidām Latvija turpina savu, no kaimiņiem atšķirīgu ceļu valsts aizsardzības nodrošināšanā. Ministrs to skaidro šādi: «Ir dažādi ceļi, kā sagatavot pilsoņus krīzes situācijām. Latvija ir izvēlējusies ceļu, kas ir profesionālais militārais dienests un brīvprātīga pilsoņu iesaistīšanās Zemessardzē. Papildus tam skolās tiek ieviesta Valsts aizsardzības mācība, kā arī esam uzsākuši darbu pie visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. Visi šie komponenti arī ir vērsti uz to, lai sagatavotu mūsu valsts iedzīvotājus dažādām krīzes situācijām. Es uzskatu, ka ar šiem četriem komponentiem mēs spēsim atrisināt visus tos izaicinājumus, ko citās valstīs risina ar OMD palīdzību.»

Protams, optimismu saglabāt ir svarīgi jebkurā situācijā, un to vedina arī domnīcas Jamestown foundation pētījuma autors. Analizējot iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, viņš secina: «Uz vietas esošie spēki šobrīd ir tālu no adekvātiem aizsardzībai, taču situācija nav bezcerīga.» Pilns pētījuma Kā nosargāt Baltijas valstis teksts ir atrodams adresē:

https://jamestown.org/wp-content/uploads/2019/10/How-to-Defend-the-Baltic-States-full-web3.pdf?x41146

 

Rīgas namu pārvaldnieks