Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideja visas skolas samest vienā maisā un nefinansēt skolas, kurās būtu mazāk par noteikto skolēnu skaitu mūs ved atpakaļ uz sociālismu, norādīja uzņēmēja, pedagoģijas doktore Zane Ozola.
Viņa uzsvēra, ka ministrijas virzītais likumprojekts neļaus pastāvēt nevienai skolai, kas mazāka par IZM iedomāto skaitli, tādā veidā pilnībā iznīcinot jēdzienu "mazā skola", pie viena atbrīvojot valsti no visām privātskolām.
"Ideja ir absurda - piemēram, tādā novadā kā Vecpiebalga, šādā gadījumā, nebūtu nevienas skolas," pauda Ozola.
Viņasprāt, ar šīs idejas realizāciju Latvijas lauki atkal pārvērstos par kolhoziem.
Uzņēmēja stāstīja, ka pati pirms 25 gadiem atvēra latviešu privātskolu, jo vēlējās veidot jauna tipa skolu, kurā elastīgi ieviestu jaunas mācību metodes un veidotu cita tipa attiecības starp skolu un ģimeni. Viņa minēja, ka ir pieradusi pie ministrijas retorikas, spriežot par pedagogu algu paaugstināšanu - nogriezt naudu privātskolām, taču Ozola uzsvēra, ka ministrija nedomā par to, ka maksājums būs jāveic vecākiem, kā rezultātā tas būs par grūtu un privātskolas beigs pastāvēt.
Tāpat Ozola stāstīja, ka pēdējā laikā ir izveidotas vairākas skolas gan Rīgā, gan reģionos, kuras dibinājuši vecāki. Viņai šķiet pašsaprotami, ka vecāki ir izvēlējušies privātskolu tikai tāpēc, ka viņi vēlas alternatīvu pedagoģiju. "Privātskolas bieži meklē tās ģimenes, kur bērniem ir kādas problēmas un nepieciešama saudzējošāka vide. Ļoti daudzas privātskolas realizē iekļaujošo izglītību, bet jāsaprot, ka iekļaušanu var realizēt tikai tad, ja skolā mācās dažādi bērni," norādīja uzņēmēja.
"Manuprāt, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ir apzināti maldinājusi Jauno konservatīvo partiju un vēlētājus, jo visas darbības liecina, ka viņa nepārstāv konservatīvās vērtības," pauda Ozola.
Kā ziņots, IZM līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.
Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Tāpat tie paredz noteikt, kādam ir jābūt izglītojamo skaitam katrā pamatizglītības programmas īstenošanas vietā, ja iestāde šo programmu piedāvā dažādās adresēs jeb filiālēs. IZM pati atzīst, ka atsevišķos gadījumos izglītības iestādes īsteno programmas vairākās adresēs, lai nodrošinātu iespēju izglītojamiem, īpaši mazākajās klasēs, apgūt programmu tuvāk savai dzīvesvietai.
Izglītojamo skaitu plānots noteikt, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot administratīvi teritoriālo reformu, uzsver IZM. Ministrija atzīst, ka izglītojamo skaita noteikšana ir komplekss jautājums, kas skatāms vairāku Ministru kabineta noteikumu kontekstā, turklāt norādot dažādu izglītojamo skaitu.
Vienlaikus valdībai paredzēts uzdevums noteikt kvalitātes kritērijus vispārējās izglītības programmas īstenošanai vidējās izglītības pakāpē.
Ja privātā izglītības iestāde neatbildīs noteiktajām prasībām, tā varēs turpināt programmu īstenošanu, taču tiekot finansētai tikai no dibinātāja budžeta, paredz grozījumi.
Tie arī paredz, ka izglītojamo skaita vai kvalitātes kritēriju (vidējās izglītības pakāpē) neizpildes gadījumā netiks piešķirts finansējums pedagogu darba samaksai.
IZM plānojusi, ka jaunās normas vidējās izglītības pakāpē piemērotu no 2021.gada 1.septembra, savukārt pamatizglītības pakāpē - no 2022.gada 1.septembra.
