Naktī uz svētdienu, 27. oktobri, pulksten 4 pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Kārtējo reizi ceļojam no tā dēvētā vasaras laika uz ziemas laiku, jo Eiropas Savienības dalībvalstis nespēj vienoties par sezonālās laika maiņas termiņu.
Jau tad, kad Eiropas Komisija 2018. gadā izstrādāja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu 2019. gadā, bija skaidrs, ka uz papīra viss izskatās daudz gludāk nekā dzīvē. Eiropas Savienības dalībvalstis iebilda, ka termiņš ir pārlieku sasteigts, lai visas vienotos gan cita ar citu, gan kopumā. Tāpēc pagaidām sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņš ir pārbīdīts uz 2021. gadu. Tas nozīmē, ka 2021. gadā sezonālā laika maiņa Eiropas Savienībā notiktu pēdējo reizi, bet dalībvalstis saglabātu tiesības izvēlēties savu laika zonu.
Labā ziņa - vismaz šogad pulksteņa rādītājus vairs nevajadzēs stumdīt šurpu turpu stundas robežās.
Latvijas valdība jau ir lēmusi, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi. Tomēr, tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka svētdien Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika uz ziemas laiku un nākamgad 29. martā - pāreja uz vasaras laiku.
2018. gadā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Tiešsaistes apspriešanā tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu no visām 28 dalībvalstīm, un tas ir visu laiku vislielākais Eiropas Komisijas sabiedriskajās apspriešanās saņemto atbilžu skaits. Tas arī liecina, ka cilvēkiem šis jautājums šķitis nozīmīgs, lai kā viņi pirms tam ir tikuši pārliecināti par sezonālās laika maiņas efektivitāti. Aptaujas rezultāti liecina, ka 84 procenti no aptaujātiem atbalsta sezonālās laika maiņas atcelšanu, savukārt par laika joslas izvēli - 56 procenti atbalsta vasaras laiku, 32 procenti - ziemas laiku. Galvenais iemesls, kāpēc eiropieši vēlas neceļot no vienas laika zonas uz citu, ir veselība, labsajūta, kā arī fakti, ka nav būtiska enerģijas ietaupījuma.
Nu arī Vācijas veselības apdrošināšanas kompānija DAK health nākusi klajā ar savas aptaujas secinājumiem. No 1000 aptaujātajiem Vācijas iedzīvotājiem apmēram trešā daļa jeb 29 procenti sūdzējās par garīgām vai fiziskām problēmām pēc pārejas uz ziemas laiku, vēsta ziņu aģentūra LETA. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto sacīja, ka sezonālā laika maiņa ir nevajadzīga un ir jāatceļ.