Sociālā budžeta izdevumi nav mazinājušies tik vērienīgi, kā valdība būtu gribējusi, pieņemot lēmumu samazināt pensijas. Daudz vairāk pensionāru ir aizgājuši no algota darba, lai saņemtu pilnu pensiju. Valsts būtiski zaudē – nodokļus no šo pensionāru algām un ticību sociālai sistēmai.
Tēma par naudas plūsmu sociālajā budžetā un valsts ietaupījumiem, veicot dažādu pabalstu vai pensiju samazinājumu, ir jūtīga, jo praktiski neviens nevēlas atzīt, ka nav sasniegti mērķi, uz ko valdība gāja. Tomēr ir skaidrs, ka ieguvumi pensiju budžetā nav nemaz tik spoži, kā cerēts, veicot apjomīgo pensiju samazināšanu.
Atbilstoši Valsts kases operatīvajam pārskatam 2009. gada 1. septembrī izdevumi valsts pensiju speciālajā budžetā bija 647,5 miljoni latu, un salīdzinājumā ar izdevumiem pirms gada (2008. gada 1. septembrī) tie ir palielinājušies par 126,2 miljoniem latu. Tas, pēc Finanšu ministrijas (FM) vērtējuma, galvenokārt saistīts ar piemaksas pie vecuma pensijas apmēra palielināšanu no 40 līdz 70 santīmiem par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kā arī pērnā gada pensiju indeksācijām. Savukārt šāgada augustā sociālo pabalstu izdevumu izpilde bija 78,2 miljoni latu, un salīdzinājumā ar 2008. gada augusta izdevumu izpildi (66,9 miljoni latu) tie palielinājušies par 11,3 miljoniem latu.
FM eksperti skaidro, ka saistībā ar likuma Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam īstenošanu sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānots izdevumu samazinājums 91,6 miljonu latu apmērā. Tajā pašā laikā uz jautājumu par pensiju un pabalstu samazināšanas likuma ieguvumiem, proti, konkrētiem ietaupījumiem FM konkrēti neatbild, jo tai "nav pieejama detalizētāka informācija par likuma īstenošanas ieguvumu šā gada jūlijā un augustā". Sagatavojot ziņojumu par valsts budžeta, tostarp arī speciālā budžeta, ceturkšņa izpildi un likuma ieviešanas reālo ieguvumu šā gada jūlijā un augustā, no LM tiekot pieprasīta detalizētāka informācija, norāda FM speciāliste Agnese Beļkeviča. Taču, izrādās, finansistiem nav šo datu, tie jāprasa sociālajiem.
Izvērtēt sociālā budžeta ieguvumus atbilstoši pensiju samazināšanas likumam apgrūtina fakts, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir notikušas vairākas izmaiņas – piemēram, pensiju piemaksu palielinājums, kas "sadārdzināja" šāgada "sociālo maku".
Uz to arī norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) eksperti, piebilstot, ka ne tikai piemaksas apmēra palielinājums noteica izdevumu pieaugumu, bet arī tas, ka šīs piemaksas varēja saņemt vairāk pensionāru. VSAA dati liecina, ka 2009. gadā sociālā budžeta izdevumi pieauguši par 207,8 miljoniem latu.
Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumu palielināšanās 2009. gadā galvenokārt saistīta ar bezdarba līmeņa pieaugumu un bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita un pabalsta vidējā apmēra palielināšanos. 2008. gada jūnijā pabalsts tika izmaksāts 30 510 personām ar vidējo pabalsta apmēru 131 lats, bet 2009. gada jūnijā pabalsta saņēmēju skaits ir būtiski pieaudzis un vidējais pabalsta apmērs ir 174 lati. Arī darba negadījumu budžeta pieaugums saistīts ar saņēmēju skaita un vidējā apmēra palielināšanos: no 5400 personām vidēji mēnesī pērn līdz 6400 tagad.
"Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets ir pieaudzis tādēļ, ka pagājušā gada oktobrī tika indeksētas invaliditātes pensijas, tām tika noteikta arī piemaksa par stāžu," skaidro VSAA speciāliste Edīte Olupe.
Pensiju budžeta izdevumu samazinājums jūlijā, salīdzinot ar jūniju, protams, ir izskaidrojams ar tā saukto krīzes pensiju likumu, kad tika samazinātas pensijas. Taču augustā izdevumi atkal pieauga, jo bija apkopota statistika par pensionāriem, kuri tomēr nestrādā un kuriem jāatmaksā ieturētais. LM oficiālais skaidrojums ir, ka sociālais budžets pildās, un pašlaik budžetā esošais deficīts – ap 105 miljoni latu – ir mazāks, nekā bija plānots, taču nekādu konkrētāku skaitļu...
Tajā pašā laikā LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece Saeimā, klāstot par sociālā budžeta iespējām, norāda, ka patiešām pensiju budžetā plānotā ekonomija atpaliek par vismaz 17 miljoniem latu. "Faktiskā dzīve pierāda, ka strādājošie pensionāri daudz biežāk atstāj darbu nekā prognozējām," saka speciāliste. "Cilvēciskais faktors nav paredzams." No tā var saprast, ka budžets pildītos labāk, ja pensionāri paliktu strādāt, maksātu nodokļus un saņemtu par 70 procentiem mazāku pensiju. Tajā pašā laikā nodarbinātības budžetā ir ap 90 miljonu latu uzkrājums, kas veidojas, jo pusei bez darba palikušo nav tiesību saņemt bezdarbnieku pabalstu.
***
UZZIŅAI
Sociālais budžets
2008. gada 1. pusgadā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi bija 536,1 miljons latu
2009. gada 1. pusgadā – 743, 9 miljoni latu
2009. gada plāns 8 mēnešu izpilde (latos)
Ieņēmumi kopā 1 263 145 800 866 607 712
Izdevumi kopā 1 469 293 131 972 174 725
Finansiālā bilance –206 147 331 –105 567 013
Sadalījums pa speciālajiem budžetiem (miljonos latu)
Pensiju speciālais budžets Nodarbinātības speciālais budžets Darba negadījumu speciālais budžets Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets
2008. gada 1. pusgads 382,6 27,7 3,7 122
2009. gada 1. pusgads 504,8 66, 8 5,8 166,4
Izdevumu pieaugums 122,2 39,1 2,1 44,4
Valsts pensiju budžeta izdevumi 2009. gada vasarā (miljonos latu)
Jūnijs 90,2
Jūlijā 73,5
Augustā 79,9
Avots: VSAA, LM