Pirms nedēļas Saeima nolēma, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem mazuļiem automātiski piešķirs Latvijas pilsonību. Statistika liecina, ka šie likuma grozījumi skars tikai dažus desmitus no Latvijā dzīvojošajiem 220,5 tūkstošiem nepilsoņu, bet vienai trešdaļai nepilsoņu Latvijas pilsonība dažādu iemeslu dēļ nav vajadzīga.
Likuma par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem pieņemšana interesi par nepilsoņiem uzjundīja arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā strādājošo deputātu vidū, kas uz komisijas sēdi uzaicināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvjus, kuri sniedza svaigāko tiem pieejamo informāciju par nepilsoņiem Latvijā.
Saskaņā ar PMLP sniegtajiem datiem Latvijā dzīvo 220 491 nepilsonis jeb 10% no visiem iedzīvotājiem. Vairāk nekā puse nepilsoņu mitinās Rīgā un Jūrmalā, bet vairums pārējo izkaisīts pa lielajām pilsētām.
Kopš 1995. gada nepilsoņu skaits Latvijā samazinājies par aptuveni 570 tūkstošiem, no kuriem lielākā daļa izceļojuši no valsts vai miruši, bet tikai 146,95 tūkstoši izvēlējušies kļūt par Latvijas pilsoņiem naturalizējoties.
Zināms, ka daļa nepilsoņu Krievijas Federācijas pensiju politikas dēļ atteikušies no nepilsoņu statusa un, nepametot Latviju, kļuvuši par Krievijas pilsoņiem. PMLP deputātiem nespēja sniegt precīzu šādu gadījumu skaitu, taču norādīja, ka no 2013. gada līdz 1. jūlijam no nepilsoņa statusa atteikušies 10,16 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un lielākajā daļā gadījumu šāds lēmums ir saistāms ar kļūšanu par Krievijas pilsoni.
Tradicionāli aktīvākā naturalizēties gribošā daļa ir 18 līdz 30 gadus vecie nepilsoņi. Viņu īpatsvars naturalizēties gribošo vidū pēdējo sešu gadu laikā svārstās starp 39 un 32 procentiem, taču tā vienlaikus ir arī proporcionāli mazākā nepilsoņu grupa. PMLP norāda, ka 1. jūlijā Latvijā bija tikai 6% jeb aptuveni 13,2 tūkstoši šai grupai piederīgo nepilsoņu, turklāt viņu vidū interese par pilsonības iegūšanu pēdējos gados kritusi.
Gluži pretējs process vērojams nākamajā vecuma grupā - 31 līdz 40 gadus veco nepilsoņu vidū. Pēdējo sešu gadu laikā pilsonību gribošo skaits audzis no 23% 2013. gadā līdz 26% šogad. Arī šī grupa, kas sava mūža lielāko daļu nodzīvojusi jau neatkarību atguvušajā Latvijā, ir skaitliski maza - 10% no nepilsoņu skaita jeb aptuveni 220 tūkstoši iedzīvotāju.
Pasīvākie naturalizācijas piekritēji, protams, ir tie, kuri skolu, iespējams, pat ne Latvijā, pabeiguši vēl padomju gados - no 51 gada vecuma un vecākie nepilsoņi. Tiesa, salīdzinot ar 2013. gadu, sešdesmit gadu slieksni pārkāpušo vidū interese par pilsonību ir augusi. 2013. gadā naturalizācijas procesam pieteikušos vidū bija 8% no šīs vecuma grupas, bet 2018. gadā 12%, taču šogad jau 15% vecākās paaudzes nepilsoņu.
Lai noskaidrotu nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu un faktorus, kas kavē nepilsoņu izvēli kļūt par pilsoņiem, PMLP ilgstošā laika posmā veica aptauju. Tās rezultāti liecina, ka 13% nepilsoņu apmierina to statuss, 12% vieglāka ieceļošana Krievijā ir pietiekams iemesls, lai saglabātu nepilsoņa statusu, bet 5% vienkārši nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Vēl 17% uzskata, ka viņiem pilsonība pienākas automātiski, bez naturalizācijas, kas ietver pārbaudījumu par valsts valodas zināšanām. Un tikai 24% aptaujāto atzinuši, ka tuvākajā laikā plāno kļūt par Latvijas pilsoni.
Savukārt 15% gaida, kad likumdevējs atvieglos naturalizācijas noteikumus. Pēdējie, iespējams, pieskaitāmi tiem 23% nepilsoņu, kas atzinuši, ka nevar nokārtot eksāmenus.
Šajā kontekstā komisijā strādājošās Saskaņas deputātes Evija Papule un Regīna Ločmele-Luņova interesējās, vai valsts atvēl pietiekami daudz naudas kursiem latviešu valodas apgūšanai, jo pieprasījums šiem kursiem pārsniedz piedāvājumu, taču konkrētu atbildi no Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta, Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītājas Anitas Kleinbergas nesaņēma.
