Opozīcija rosinās parlamentāro izmeklēšanu arī par medicīnas darbinieku finansējumu

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Saeimas opozīcija sākusi nepieciešamo parakstu vākšanu, lai izveidotu parlamentāro izmeklēšanas komisiju par likumā noteiktā finansējuma pilnā apjomā nenodrošināšanu medicīnas darbiniekiem, norāda Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš.

Kā aģentūru LETA informēja Zariņa pārstāvji, parlamentārās izmeklēšanas komisijas gadījumā uzdevums būtu iegūt valdības rīcības tiesisko pamatojumu, kāpēc mediķiem nav nodrošināts samaksas palielinājums pilnā apjomā 2020.gada valsts budžetā.

Tāpat parlamentārā komisijai būtu jānoskaidro, vai Saeima ir tikusi maldināta par Kariņa "patieso darba kārtību, lai varētu izvairīties no savas dalības Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē" šajā jautājumā, norāda politiķis.

"Šāda valdības rīcība - klaji ignorējot Saeimas lemto, turklāt, iespējams, vēl maldinot Saeimu, grauj Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti pašos tās pamatos, jo neatbilst arī Satversmē noteiktajiem tiesiskuma principiem," akcentē Zariņš.

Politiķis cer, ka 24.oktobrī Saeima varētu lemt par balsot par šādas komisijas izveidi uz darbības termiņu vienu mēnesi. "Ja būs nepieciešams, tad Kariņu uz komisijas sēdi varēs atvest kaut vai saslēgtu roku dzelžos," sola Zariņš.

Kā ziņots, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa vērsusies Satversmes aizsardzības birojā, aicinot vērtēt Kariņa rīcību, "atkārtoti ignorējot" deputātu pieprasījumu.

Politiķe uzskata, ka Kariņa pārstāvji sniedzot nepatiesu informāciju Pieprasījumu komisijai. Kariņa pārstāvji esot pauduši, ka uz Pieprasījumu komisijas sēdi premjers trešdienas rītā nevarot ierasties saistībā ar komandējumu uz Briseli, taču premjers no rīta piedalījās raidījumā televīzijā un arī vēlāk viņam bija plānota darba kārtība tepat Latvijā.

Jau vēstīts, ka intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" Ministru prezidents norādīja, ka veselības nozarē daudzgadu mantojumu deviņu mēnešu laikā nevar izlabot, bet tas tiks darīts pakāpeniski. Kariņš atgādināja, ka valdība turpinās palielināt ieguldījumus veselības nozarē, bet paralēli tam viņš vēlas, lai veselības ministre Ilze Viņķele (AP) veic savu uzdevumu, proti, sakārto veselības sistēmu, padarot to efektīvāku.

"Es saprotu, jebkurš uzskata, ka viņa pārstāvēto nozari vajadzētu sakārtot straujāk, bet nākamā gada budžets ir veidots tā, lai pieaugums būtu visur, kur tas nepieciešams, tāpēc veselības nozare nav vienīgā, kurai akūti vajadzīga nauda," sacīja Kariņš un piebilda, ka veselības nozare uz kopējā fona saņems lielāko daļu no prioritātēm atvēlētā papildu finansējuma.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais