Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

Putnu gaļa Latvijā: pašmāju ražotāji importu cer pievārēt ar kvalitatīvāku preci

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Lielākā daļa Latvijā nopērkamās un sabiedriskajā ēdināšanā sagatavotās putnu gaļas ir mērojusi ceļu no tuvākām un tālākām valstīm.

Pēc AS Putnu fabrika Ķekava aplēsēm, Latvijā putnu gaļas imports ir aptuveni 68 procenti, un teju trešā daļa no visas ievestās putnu gaļas tiek importēta no Polijas, kuras vairākās gaļas produkcijas kravās nesen tika konstatēta salmonella.

Zemkopības ministrija un AS Putnu fabrika Ķekava putnkopības nozares attīstības perspektīvas vērtē pozitīvi - putnu gaļas patēriņš Latvija aug, un gaidāms, ka arī nākotnē pieprasījums pēc tās palielināsies. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, putnu gaļas ražošana kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pieaugusi par 97 procentiem - no 17,2 tūkstošiem tonnu 2005. gadā līdz 33,9 tūkstošiem tonnu 2018. gadā. Neskatoties uz tik būtisku ražošanas pieaugumu, joprojām Latvijā liela daļa putnu gaļas un no tās gatavotas produkcijas tiek ievesta. Lielākoties no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Vācijas, Zviedrijas, Ungārijas, Lielbritānijas.

Neatkarīgā Rīta Avīze

No Polijas, kurā vistu fermu izmērs 10 līdz 15 reižu pārsniedz putnu fabrikas Ķekava izmērus, ienāk 27 procenti no visas putnu gaļas importa. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pēdējo nedēļu laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jau sešās punu gaļas partijās no Polijas atklājis salmonellas.

«Pieaugot importam no ārpus ES esošiem tirgiem un aktualizējoties antibiotiku rezistences problēmai, gaļas kvalitāte ir kļuvusi par galveno putnu gaļas tirgus aktualitāti gan globālā, gan Eiropas Savienības mērogā. Pateicoties mērķtiecīgām investīcijām kvalitātē, jau šobrīd 99% putnu Ķekavā izaug veseli, bez antibiotiku izmantošanas. Tā mums ir platforma eksporta attīstībai, pieredzes apmaiņai ar citiem vietējiem un Eiropas ražotājiem, kā arī sadarbībai ar atbildīgajām valsts institūcijām un zinātniekiem, lai kopīgiem spēkiem vairotu sabiedrības prasības pret gaļas kvalitāti un samazinātu antibiotiku patēriņu nozarē,» stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs. Uzņēmums līdz 2020. gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām. Ķekavas ilgtermiņa mērķis ir būt atzītam augstākās kvalitātes gaļas ražotājam visā Eiropā.

«Ķekavas pieredze putnu audzēšanā bez antibiotikām jau šobrīd tiek augstu novērtēta Eiropā. Šogad Ķekava kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā Ķekava ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020. gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» atklāj A. Pranckevičs.

AS Putnu fabrika Ķekava saražo vairāk nekā 65% no kopējā Latvijā ražotā putnu gaļas apjoma no pašu audzētiem cāļiem. Uzņēmumā strādā 1100 darbinieku. Uzņēmuma konsolidētais apgrozījums 2018./2019. finanšu gadā ir pieaudzis par 12 procentiem un sasniedz 74 miljonus eiro. AS Putnu fabrika Ķekava kopējais eksporta apjoms ir 50 procenti no saražotās produkcijas. Galvenais eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru Ķekava eksportē 49 procentus no eksporta produkcijas. Šogad uzņēmuma kopējais eksporta apjoms ir pieaudzis par 17 procentiem.

Arī gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan Latvia ir uzsācis Latvijā pārdot tādu vistu gaļu, kuru audzēšanas laikā nav izmantotas antibiotikas. Tiesa, HKScan tirdzniecībā piegādās nevis Latvijā bez antibiotikām audzēto vistas gaļu, bet gan Ziemeļeiropā lielākā vistu gaļas ražotāja, Igaunijas uzņēmuma Tallegg produkciju - arī šis uzņēmums audzē vistas bez antibiotiku izmantošanas.

«Pašlaik, kad atklātas salmonellas vistas gaļā, ko ieveda no Polijas, iepirkumos strauji aug putnu gaļas cena. Trūkst konkurences, jo Latvijā tikai vienam lielam ražotājam pašlaik ir Zaļā karotīte. HKScan Latvia ar savu produkciju cer radīt veselīgu konkurenci, kas būs izdevīga arī valstij un pašvaldībām, jo ļaus iegādāties lētāku un ļoti kvalitatīvu vistu gaļu,» skaidro HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

2016. gadā veiktajā pētījumā par antibiotiku izmantošanu Eiropas Savienības valstīs Latvijas rādītāji bija starp piecām valstīm, kurās antibiotikas lauksaimniecības dzīvniekiem lietotas vismazāk. Igaunijā toreiz antibiotiku lietošana lauksaimniecības dzīvniekiem bijusi divas reizes intensīvāka nekā Latvijā, bet Polijā - pat četras reizes apjomīgāka.