Turpmākajos gados Latvijai būs jādomā par vēstniecības atvēršanu Latīņamerikā, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Izskatot Ārlietu ministrijas (ĀM) nākamā gada budžeta projektu, Rinkēvičs skaidroja, ka ministrija ir situācijā, kur redzama attīstība, jo nākamā gada budžetā ir trīs miljonu eiro pieaugums, kur vairāk nekā puse paredzēta reģionālās vēstniecības atklāšanai Austrālijā. Ministrs skaidroja, ka tas nepieciešams, lai veicinātu diasporas un ekonomisko sakaru attīstību minētajā reģionā.
Rinkēvičs skaidroja, ka ĀM prioritātēs bija divas jaunas vēstniecības - Austrālijā un Brazīlijā, taču, izvērtējot iespējas un citus apstākļus, lemts sākotnēji veidot vēstniecību Austrālijā.
"Taču nākamajos gados aicināšu domāt par vienas vēstniecības atklāšanu Latīņamerikā, jo tur ir nepieciešams atbalsta punkts diplomātisko attiecību īstenošanā," sacīja politiķis, piebilstot, ka uzņēmēji izrāda interesi par nepieciešamību izveidot vēstniecību Āfrikā.
Kā ziņots, ĀM 2020.gada izdevumi plānoti 67,25 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,62 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, liecina valdībā atbalstītais 2020.gada budžeta plāns.
Ministrijas nākamā gada izdevumi plānoti 67,25 miljonu eiro apmērā, no kuriem 66,28 miljonus iecerēts tērēt valsts pamatfunkciju īstenošanai, bet 959 527 eiro - Eiropas Savienības (ES) un citu ārvalstu līdzfinansēto un finansētu projektu īstenošanai. Salīdzinot ar 2019.gada budžetu, nākamgad ĀM izdevumi plānoti par 1,62 miljoniem eiro lielāki.
Latvijas ārpolitikas plānošanai un īstenošanai tiks tērēti 56,45 miljoni eiro, bet iemaksās starptautiskajās organizācijās - 10,80 miljoni. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem - 39,36 miljoni eiro - paredzēti diplomātisko un konsulāro misiju nodrošinājumam.
Prioritārajiem pasākumiem kopumā ĀM nākamgad piešķirti trīs miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa - 1,78 miljoni eiro - paredzēti vēstniecības Austrālijā atvēršanai un darbības nodrošināšanai, savukārt 398 885 eiro tiks tērēti Latvijas ārlietu dienesta personāla spēju attīstībai, 248 664 eiro - lai sagatavotos NATO ārlietu ministru sanāksmes organizēšana Latvijā 2021.gadā, bet vēl 154 666 eiro, lai aizstāvētu Latvijas intereses, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, kā arī nodrošinātu Latvijas gatavību breksita radītajām pārmaiņām.
Tāpat 101 449 eiro plānots atvēlēt Latvijas interešu lobēšanai par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, 69 512 eiro Latvijas Institūta darbībai, bet 25 000 eiro - Latvijas Ārpolitikas institūta darbam.
221 000 eiro paredzēti arī, lai nodrošinātu informāciju par spēkā esošajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām, IKT funkcionalitātes nodrošināšanai un pārvaldības spēju stiprināšanai pieaugošo kiberdraudu apstākļos, kā arī pārstāvniecību ārvalstīs materiāli tehniskajam nodrošinājumam.
Gala lēmumu par nākamā gada budžetu vēl jāpieņem Saeimai.