Viņķele vēl cer, ka veselības nozarei panāks nedaudz lielāku finansējumu

© Rūta Kalmuka/ F654 Photo Agency

Veselības ministre Ilze Viņķele (JV) vēl cer, ka Saeimā, izskatot valsts budžeta projektu, varētu panākt nedaudz lielāku finansējumu veselības nozarei.

Šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" Viņķele sacīja, ka ministrs viens pats neko izmainīt nevar, it sevišķi, ja valdības koalīciju veido piecas partijas. Tāpēc daļēja cerība ir uz Saeimu, iespējams, opozīcijas klātbūtne un tās spiediens varēs ietekmēt koalīcijas partijas galīgā lēmuma pieņemšanā.

"Es saprotu, ka katrai partijai ir savas prioritātes, par kurām tā stāvēs un kritīs. Tomēr es ceru uz sapratni, ka citās nozarēs, izņemot veselību, plānotās reformas var īstenot ne tikai caur budžeta pieaugumu," sacīja ministre.

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome 15.oktobrī nolēma sākt intensīvu protesta akciju sagatavošanu, bet par konkrētu dažādu akciju formu un laiku lems nākamajā padomes sēdē novembrī. Līdz šim laikam valdošā koalīcija ir apņēmusies pabeigt nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu Saeimā.

Kā norāda arodbiedrība, veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpei valsts finansējumam 2020.gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču valdības plāni to neparedz. Atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, veselības nozares finansējums nākamgad būs 3,75% no IKP. Arodbiedrībā norādīja, ka šogad finansējums nozarei veido 3,87% no IKP.

"Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem nākamgad bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro, tomēr budžetā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro," neapmierināta ir arodbiedrība.

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais